Paceļ roku, kurš pēc ikoniskās izrādes "Skroderdienas Silmačos" aizdevies mājās ar apņēmību izcept plānās pankūkas! Pindacīša tik gardi tās čiepj un ēd, ka siekalas mutē saskrien. Un ne tikai pankūkas liek vēderam rūkt, izrādē spēlē gan ogu plācenis, gan dozīte ar siļķēm un, protams, alus un siers! Noklāj Jāņu galdu ar "Silmaču" ēdieniem!
"Celies, es uzcepšu silmačus," tā ome mani un māsu motivēja agros, tumšos un aukstos skolas rītos, kad līst ārā no migas, lai bristu līdz autobusam, gribējās vismazāk. Taču "silmači" motivēja! Par silmačiem mūsmājās tika sauktas plānās pankūkas. Manā bērnībā Nacionālais teātris brauca brīvdabas izrādē uz netālu esošo Druvienu, bet es kā bērns piedalījos izrādē. Kopā ar vietējiem koristiem un dejotājiem atveidojām līgotājus, kas nāk sveikt Silmaču saimnieci. Tie bija ikgadējie svētki! Iespēja redzēt aktierus tik tuvu un vēl iedot jāņuzāles, skatīties, kā Ieviņa dzen izpušķotas govis no ganiem... Tiesa, govis, kā jau kolhoznieces, bija "notetovētas", tām uz sāniem bija uzvilkti cipari, lai vieglāk saskaitīt un atšķirt. Skroderi brauca ratos no kalna lejā, bet kalna galā šeptējās izmanīgi tirgotāji, kas no kravas auto un busiem tirgoja deficīta preces.
Saprotams, ka, atbraucot mājās, es gribēju "Skroderdienas Silmačus" izspēlēt pati – ēst plānās pankūkas un pīt vainagus visiem mājas kustoņiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!