sašliks
Foto: Shutterstock
Izcepies, bet ne līdz galam, uguni dabūjis, bet neapdedzis, sulīgs un gaļīgs, bet tomēr arī aromātisks un marinādē uzprišināts – šis tikko no iesma nākušais gaļas izstrādājums šajās dienās piedzīvo kārtējo zvaigžņu stundu. Bez šašlika latvietis lāga nelīgo, tā nu tas ir.

Šašliks tiešām ir nacionālais ēdiens. Tikai kuras nācijas, tāds ir jautājums. Krimas tatāri noteikti pieteiktos uz autorību, un pareizi darītu. Jo šašliks tiešām nav dzimis padomju tipa "šašličnajās" – Krievijā tas ienāca tikai 19. gadsimta beigās, kad Krimas tatāri bija izkopuši gaļas cepšanu līdz niansēm, īpaši piestrādājot pie daļas, kur gaļu ar zobiem noplēš no zobena – kā filmās. Protams, dāmu dēļ, uz ko gan vēl šis triks varētu atstāt iespaidu.

Rietumāzijai un Austrumāzijai arī izsenis ir savi veidi, kā cept gaļu uz iesmiem un irbulīšiem, tā kā – šašliku, sauktu dažādos vārdos, mīl visi, un arī šašlikam ir plaša sirds, tas ļaujas ar sevi izdarīties, kā nu kuram tīk.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!