Kabaču sezonas spožums un posts

kabaču šķēles, cepti kabači — Foto: Shutterstock

Jaunie kabači nāk! Daži pamanījušies jau izaugt par īstiem makaniem. Visus ripiņās nesagriezīsi un pankūkās nesacepsi. Te arī tas kabaču sezonas spožums un posts: viņi aug tik ātri!

Kabaču situācijas liktenīgumu precīzi apraksta redaktore un kulinārijas entuziaste Marta Dziļuma "Facebook": "Tas brīdis, kad lielie kabači noderētu, bet tādu vēl nav. Pēc divām nedēļām vajadzētu šos mazos, un to vairs nebūs. Sauksim to par cilvēka dabu."

Tas kabacis taču ražo kā nenormāls!

Īpaši svarīgi nenokavēt mazo kabacīšu novākšanu. Gan tādēļ, ka tie vismaigākie un gardākie – tādus var ēst salātos arī svaigus! – gan tāpēc, ka tos var lieliski iemarinēt. Tā gan laikam ir māksla, ko mācāmies lēni: mazu dārzenīšu – piemēram, kabaču, patisonu – iemarinēšana.

Zīmola "Gardais" un veģetārā uztura skolas "Vegus" vadītāja Dita Lase intervijā "Tasty" saka: "Būtu es kabaču ministre – es atļautu no katra kabaču krūma tikai vienu nīlzirgu audzēt, pārējie būtu jānovāc maziņi. Man būtu izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kā ar kabačiem apieties!"

Dita nevar vien sagaidīt, kad būsim tik saprātīgi un nelaidīsim garām mazo dārzenīšu konservēšanas priekus: " Vairāk par visu pasaulē gaidu, kad kāds mājsaimnieks vai kāda mājsaimniece sāks marinēt mini kabacīšus, negaidot, kad viņi izaugs par šitādiem te teļiem, ar kuriem neviens nezina, ko pasākt.

Tas kabacis taču ražo kā nenormāls! Nav brīnums, ka cilvēkiem tā kabaču sāpe ir tik aktuāla. Mums bija dārzs, uz visu dārzu mums bija divi kabaču stādi un mēs, 12 cilvēku ģimene, nebijām viņus spējīgi ne apēst, ne sakonservēt. Atceros, kā ar riteni katru dienu vedu divus divdesmitkilogramīgus kabaču maisus uz mājām un domāju: "Kad vienreiz tie kabači beigsies…"

Es visu mūžu lūdzu mammai, lai ļauj man lasīt mazus kabacīšus, un tā man arī neizdevās viņu pierunāt. "Nu kā tad tik maziņus lasīsi!" Nu bet elementāri – no rīta un vakarā! Viņus var kā pipargurķīšus iemarinēt. Tā ir pilnīgi jauna kabaču pieredze. Un, ja vēl ar garšvielām kaut ko izdara – vienreizēji. Un ja, piemēram, Latgales salātus nevis ar gurķiem, bet ar mazajiem kabacīšiem uztaisa ar tuč tuč timiānu iekšā – tas ir kaut kas brīnišķīgs.

Priecājos, ka cilvēki jau iemācījušies, ka var ēst nelielākus kabacīšus, ka nav jāaudzē viņi lieli kā zirgi. Bet to, ka ēdīs un marinēs tos maziņos – to es gaidu kā "next level" (nākamais līmenis – red.)."

Ko darīt ar "kabaču nīlzirgiem"?

Un tomēr – nu aug un aug tie kabači, izaug milzīgi. Ko ar tādiem pasākt? Dita Lase skaidro: "Kabacis un ķirbis ir radinieki. Kad kabači ir izauguši lieli, tos var gatavot pēc visām ķirbju receptēm – ieskaitot marinētus kabačus tāpat kā marinē ķirbjus. Piemet klāt ērkšķodziņu, kādu Kaukāza plūmīti – būs tev brīnišķīgi kabači marinādē, tikai balti, nevis dzelteni.

No pāraugušiem kabačiem sanāk riktīgi garšīgs saldais ievārījums. Tad gan jānomizo, sēklu daļa jāizņem un kabacis uz rupjās rīves jāsarīvē.

Jo smalkāk sasmalcina dārzeņus, jo saldāki tie kļūst. Kad lielo kabaci rīvē, viņš izdala saldumu, un sanāk superīga zapte. Un neviens nesaprot, no kā tā ir, bet visiem garšo. Var vārīt ar visu ko, ar apelsīniem, ērkšķogām, banāniem – nu un cukurs, cik nu katrs liek. Var vārīt kabaci vienu pašu, pieliec klāt apelsīna vai laima miziņu – būs aromāts un brīnišķīga zapte."

Kabacis – veģetārā zivs

Dita Lase atklāj vēl kādu negaidītu kabača garšu: "Jā, kabacis ir veģetārā zivs! Runājot par zivīm, ar jūras aļģēm kopā kabacis arī ļoti labi garšo. Es mēdzu taisīt kabaču sautējumu, tikai kabacis vien, bet var likt klāt arī kartupeli, sīpolu, ķiploku apbrūnina un pasautē sviestiņā vai olīveļļā, pieliek klāt biezenim. Kad tas ir gatavs, tajā iegriež suši nori lapiņas sīkos gabaliņos vai arī sagrieztu jūras kāpostu, var kādu aļģu pulverīti piebērt. Kabacis ar jūras garšu ir brīnišķīgs."