Protams, ne katram ir laime nokļūt pie kūpoša zupas šķīvja kā uz burvju mājiena. Tad zupīte jāvāra pašam, bet arī tā ir brīnišķīga apziņa: esmu pieaudzis un par sevi, visdārgāko un mīļoto, rūpējos. Mans nogurušais, visādiem izaicinājumiem pakļautais organisms tūlīt man visu piedos, un smadzenes atslābs un palaidīs visus dēmonus kosmosā – un ar katru karstas vistas zupiņas karoti notiks miesas un gara attīrīšana un spēcināšana. Tīrākā ezoterika, ne zupa! Var to saukt arī par placebo efektu, lai gan – kāds tur placebo, buljona barojošais spēks un vistas gaļas uzturvērtība ir uzturzinātnieku apstiprināti lielumi. Savukārt vistas zupas iespaidu uz dvēseli un cilvēka vispārējo labsajūtu var apstiprināt ikviens, kas to nobaudījis, te nekādi zinātniski apstiprinājumi nav vajadzīgi.
Vistas zupa tiešām ir spējīga uz visu: gan paust mīlestību, gan iedvesmot uz varoņdarbiem. Tā liek atkal noticēt sev un nomierināties pat brīžos, kad nekāda miera īsti nevar būt (piemēram, tagad). Kā viņa (zupa, ne vista) to spēj?