ķirbja grebšana, ķirbja sēklas, ķirbja iekšas
Foto: Shutterstock
Ķirbju grebšana nav ēdiena izniekošana! Tiesa, ar noteikumu, ka izkašņātās iekšas un vēlāk arī pārējais ķirbis tiek pārstrādāts tūlītējai apēšanai vai ilgspēlējošai lietošanai.

Zelta oga un indiāņu ābols, ķirbim dažādos laikos piedēvēja dažādus titulus! Par indiāņu ābolu to dēvēja eiropieši, kad pasaules apceļotājs Kolumbs to atgādāja uz Veco kontinentu. Ar šo milzu ogu varēja pabarot ne tikai visu ģimeni, arheoloģiskie izrakumi liecina, ka tā mizas tikušas izmantotas arī kā protezēšanas līdzeklis. Indiāņi ķirbjus izkaltēja saulē un gatavoja no tiem traukus, mūzikas instrumentus un pat plostus! Haiti salā ķirbis bija valūta, bet Ķīnā ķirbju sula tika servēta tikai īpašiem imperatora viesiem! Vārdu sakot, ķirbis ir karaļu karalis!

Lai arī mūsu platuma grādos ķirbja godināšana un grebšana nav sasniegusi tik gigantiskus apmērus kā Amerikā, arī mēs nedaudz ar to niekojamies. Protams, mums nav fermu, kur braukt izmeklēt grebšanas ķirbjus. "Delfi" foto redaktors Kārlis Dambrāns, ciemojoties Amerikā, tādā ķirbju izvēlē piedalījās. Par viņa piedzīvoto Halovīna priekšvakarā var lasīt šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!