Mēs, latvieši, esam iecienījuši aukstās biešu zupas – visērtāk tās pagatavojamas ar marinētām, jau gabaliņos sagrieztām vai sarīvētām bietēm. Maigāku garšu cienītāji izmanto vārītas vai tvaicētas bietes, taču savs šarms slēpjas tajā, ka zupa iegūst mazliet pikantuma no marinādē esošā etiķa. Asāku izjūtu cienītāji nevilcinās aukstajai zupai pievienot arī pa kādai saspiestai ķiploka daiviņai vai krietnai karotei stipru klasisko sinepju.
Atsevišķas debates mēdz izvērsties ne vien par to, kādi gurķi un vai vispār tie aukstajā zupā jāliek. Te sava vaļa iztēlei katram – svaigs gurķis, marinēts, mazsālīts, sālīts, skābēts… Un neaizmirsīsim arī par gaļu! Aukstajā zupā nereti paslēpti doktordesas kubiņi, vistas girosa gabaliņi vai cita veida gaļa sātīgumam. Un kur nu bez bāzītes – visdrošākais variants ir kefīrs. Vēl var nesmādēt arī paniņas vai rūgušpienu, bet šķēpus laužam arī par to, vai tā skaitās īsta aukstā zupa, ja gatavota no ūdens un skābā krējuma.