Nikola Tasty - 113
Foto: DELFI
Nu kas gan var būt gardāks par omītes gatavoto zapti? Nu nekas! Lai gan mana vecmāmiņa nav dedzīgākā ziemas labumu gatavotāja (jo taču "modernā ome"!), ābolu zapte vasaras beigās un rudenī ir vienmēr. To viņa iemācījusies no savas mammas, savukārt viņas mamma no vecmāmiņas. Tātad šī dzidro ābolu zaptes recepte ir no paaudzes paaudzē mantota, un šādām receptēm lemts kļūt par tradīcijām ģimenē. Vecmāmiņas zaptei ir unikāla garša tieši tās vienkāršības dēļ. Tā ir nostalģiska, pazīstama un dikti garšīga. Nepieciešamas tikai trīs sastāvdaļas un šķipsniņa pacietības, lai iegūtu gardu rezultātu – zapti, ko apskauž ikviens.

Piekritīsi, ka attiecības starp vecmāmiņām un mazbērniem, iespējams, ir visskaistākās un vismīļākās? Viņas tevi mīl tāpat kā tavu mammu, taču parasti nav tik stingras – izklausās abpusēji izdevīgi. Arī man ar manu vecmāmiņu ir brīnišķīgas attiecības, tāpēc pirms traukties uz virtuvi un likt lietā dzidros ābolus, aprunājos ar viņu. Jo kā viņa saka: "Varbūt mūsu saruna kādu dienu novedīs pie miljonu eiro vērta zaptes biznesa?"

Izrādās, šāda tipa vienkāršās zaptes mana ome ēdusi un vārījusi uz vella paraušanu. Viņa uzauga laukos ar ļoti lielu ābeļdārzu: "Katram mazbērnam piedzimstot, vecpaps iestādīja ābeli. Man tika 'Rudens svītrainā'. Bet, kad paaugos, vecpaps nolēma, ka par godu man vajag iestādīt arī 'Balto dzidro'. Dzidrie āboli mums bija lieli, dzelteni, viducī ar suliņu, kas lieliski noder ievārījumu un zaptu gatavošanā, savukārt, ja vēlas pagatavot ābolu kompotu, tad gan ābolus jāmeklē pusgatavus vai drīzāk - rudens ābolus."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!