Piekritīsi, ka attiecības starp vecmāmiņām un mazbērniem, iespējams, ir visskaistākās un vismīļākās? Viņas tevi mīl tāpat kā tavu mammu, taču parasti nav tik stingras – izklausās abpusēji izdevīgi. Arī man ar manu vecmāmiņu ir brīnišķīgas attiecības, tāpēc pirms traukties uz virtuvi un likt lietā dzidros ābolus, aprunājos ar viņu. Jo kā viņa saka: "Varbūt mūsu saruna kādu dienu novedīs pie miljonu eiro vērta zaptes biznesa?"
Izrādās, šāda tipa vienkāršās zaptes mana ome ēdusi un vārījusi uz vella paraušanu. Viņa uzauga laukos ar ļoti lielu ābeļdārzu: "Katram mazbērnam piedzimstot, vecpaps iestādīja ābeli. Man tika 'Rudens svītrainā'. Bet, kad paaugos, vecpaps nolēma, ka par godu man vajag iestādīt arī 'Balto dzidro'. Dzidrie āboli mums bija lieli, dzelteni, viducī ar suliņu, kas lieliski noder ievārījumu un zaptu gatavošanā, savukārt, ja vēlas pagatavot ābolu kompotu, tad gan ābolus jāmeklē pusgatavus vai drīzāk - rudens ābolus."
Bērnībā bijis pašai savs bizness ar dzidrajiem āboliem
Manas omītes ievērojamais ābeļdārzs atradās laukos – Talsu pievārtē, taču tad, kad vecāki pārcēlās uz piejūru, omei sākās pirmās "biznesa ģēlas". Laukos viņa salasīja kaudzi ar dzidrajiem āboliem, sakrāva tos koka reņģu kastēs (protams, tīrās) un veda uz Mērsragu. Tā kā ome skaitījās "centra meitene", tad kundes fiksi un ātri bija klāt. Patiesi – iepircēji bija uz vella paraušanu daudz, ka vien spēja jautāt: "Kad būs vēl? Kad būs pievedums?". Bizness gāja kā no rokas. Omītei gan šķiet, ka ābolus nepārdeva sverot ar svariem, bet mērs tika noteikts ar bļodu vai spainīti. Iespējams, ka citreiz svēršanai tika izmantots pat bezmers (vecpaps bija misiņkalējs un šādas ierīces gatavoja, turklāt savulaik veda uz Rīgu pārdot). Un, ja atmiņa neviļ, tad kilograms tika pārdots par piecām vai desmit kapeikām. Bet tas taču nebija tik būtiski! Nu, re, tajā laikā par ābolu lasīšanu zaptei nebija nekādas runas, pats galvenais bija salasīt ābolus un doties tos pārdot.
"Vispār arī ķirši un bumbieri ietilpinājās manā biznesā. Lūk, biznesa plāns un pirmie biznesa darījumi bija jau kopš mazotnes, izmantojot paša dārza labumus," bilst Lita.
Ja runājam par "tiem" laikiem, tad patiesībā saimnieces centās izmantot visus ābolus, arī tos, kas bija iebojāti, izgriežot bojājumu laukā. No daļas vārīja ievārījumus, zaptes, citus sagrieza un žāvēja, savukārt lielās bumbas cepa cepeškrāsnī un ēda ar saldējumu. Jā, tad centās izmantot visu, jo rocība nebija tik liela.
"Arī uzpūtenis no svaigiem āboliem gāja uz urrā! Vienīgi bija šausmīgi grūta tā putošana. Bet tik ļoti gribējās! Es atceros, ka sēdēju uz lieveņa un putoju un putoju. Tāpēc tagad vecumgalā jāiet uz ārstnieciskajām procedūrām, jo roka beigta! Tā kā augu piecu bērnu ģimenē, tad citkārt jau tās māsas un brāļus ar pasaucu, bet, ņemot vērā, ka biju vecākā, viss gūlās uz maniem pleciem. Un mamma vien brūķēja, sakot: "Vēl, vēl, vēl!" Lai gan man jau likās, ka ir gana labs!"
Kā omīte Lita gatavo dzidro ābolu zapti?
Šajā instrukcijā necitēšu omīti, bet viņa to izstāstīs pati.
Pirmkārt, par šīs receptes atklāšanu patents netiek prasīts (smejas)! Otrkārt, lai gan zapti ir ļoti ātri pagatavot, tās pagatavošanā vajadzēs pacietību. Treškārt, šī zapte ir ātrai apēšanai, šausmīgi ilgai glabāšanai nederēs. Ja vēlies ābolu ievārījumu uz ziemu, tad tam būs nopietnāk jāpieiet!
- Sāk ar to, ka salasa ābolus – gan cietākus, gan gatavākus. Ja no paša dārza, tad neko nemazgā! Protams, ja ir slapjš un dubļains laiks, tad gan mazgā. Ābolus nomizo, izgriež bojājumus, izgriež serdi, sagriež lielos gabalos (te nekādi smalkie gabali nederēs!).
- Liek palielā (jo āboli sprēgās, kad vārīsies) katlā un lej glāzi ūdens apakšā (daru visu uz piešautu aci!). Sākumā lielāka uguns, kad sāk vārīties, uguni samazina. Super labā garša veidojas no kanēļa standziņas, to liek katlā iekša (pa vecai darīšanai: ielieku dvielī un ar āmuru – blaukšķ). Obligāts nosacījums – zapte jāmaisa ar koka karoti!
- Kad nāk gatavība (zapte ir pašķīdusi), ber klāt parasto cukuru. Man ievārījumu cukurs nepatīk, jo tad ievārījums garšo kā veikalā pirktais. Bet mājās gatavotais ievārījums garšo svaigāk. Un man patīk teikt, ka tas garšo labāk, jo tajā ir daudz mīlestības! Viss kopumā vārās minūtes 15-20. Ilgāk noteikti, ka nē! Es izslēdzu ārā un ļauju vēl uz plīts izsilt.
- Tad noceļ katlu nost un ļauj padzist. Pēc laika lieku burkās (es lieku lielajās burkās, jo man ledusskapī šīm burkām ir izcili piemērota vieta). Bet burkas neaizskrūvē, saliek uz paplātes atdzist. Tad, kad zapte ir pavisam atdzisusi (pat nākamajā rītā), tikai tad es burciņas aizskrūvēju ciet. Tā kā esmu vakara cilvēks, man zaptes vārīšana iznāk uz vakara pusi. Lūgums nebakstīt pirkstus iekšā, jo ir izveidojusies plēvīte.
Un voilā! Ēd ar pankūkām, biezpienu, mannā putru vai auzu pārslu putru, arī ar rupjmaizi ir baigi garšīgi: lielo karoti ar zapti un pienu! Kosmoss!
Šogad jau sanācis zapti uzdāvināt krustmeitai, un viņa teica: "Tā kā omītes gatavotā" (manas mammas). Tas nozīmē, ka mums šī recepte iet no paaudzes paaudzē uz urrā! Gandrīz vai jāapraudas!
Tātad, ja meklē recepti ātrai notiesāšanai, tad izmēģini šo. Tomēr, ja gribas kaut ko pataupīt ziemas laikam, tad talkā var nākt šīs "Tasty.lv" receptes, kas dzīvi noteikti padarīs saldāku!
Neparastais aveņu ievārījums ar āboliem
Ābolu ievārījums ar iebiezināto pienu
Brūkleņu un ābolu ievārījums
Viegli saldais ābolu ievārījums
Ābolu ievārījums
Vienkāršais ābolu džems ar apelsīniem un citroniem
Pīlādžu un ābolu ievārījums
Ābolu un plūmju ievārījums
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!