Gaļas bumbiņas – izdzirdot šo vārdu salikumu, kas ir pirmais, kas uzjundī tavā prātā? Pilns katls ar frikadeļu zupu? Liels kalns ar kūpošām kotletēm? Varbūt pat visu zināmo itāļu maltīti – gaļas bumbiņas ar spageti? Vai varbūt kāda asociācija tieši ar ziemeļu kaimiņiem – Zviedriju? Tieši šī valsts padarīja gaļas bumbiņas tik populāras. Lielākoties, pateicoties lielākajam mājas preču tirgotājam "Ikea". Lai gan tās bija populāras Zviedrijā arī pirms tam.
Zviedru gaļas bumbiņu jeb "köttbullar" rašanās stāsts meklējams laikā, kad karalis Kārlis XII atgriezās no trimdas Osmaņu impērijā (mūsdienu Turcijā). Receptes saknes meklējamas tieši osmaņu virtuvēs, tomēr karalis šīs zināšanas atveda arī uz savu zemi, pat nenojaušot, ka gaļas bumbiņas kļūs par vienu no iecienītākajiem zviedru ēdieniem.
1755. gada žurnāla izdevumā šefpavāre Kaisa Varga publicēja pirmo rakstīto recepti zviedru gaļas bumbiņām. Dāma strādāja pie karalim pietuvinātas ģimenes, un viņas recepšu grāmatā tika iekļauta pirmā dokumentētā recepte.
Ja osmaņu virtuvēs gaļas bumbiņas gatavoja no jēra gaļas, tad zviedri tās pielāgoja savām iespējām, izmantojot gan liellopu, gan cūkgaļu, kā arī papildinot ar dažādiem garšaugiem.
Zviedru mājās gaļas bumbiņas tiek vārītas īpašā krējuma mērcē, tās pasniedz ar kartupeļu biezeni un brūkleņu ievārījumu. Gatavojiet maltīti kopā ar ģimeni – virtuve vai kūsās no nepārspējamās smaržu buķetes un prieka par kopābūšanu!
Ņem vērā, ka bumbiņas var gatavot arī kā uzkodu, izlaižot mērces un biezeņa gatavošanu. Ceptas gaļas bumbiņas ir daļa no tradicionālā "zviedru galda" jeb "smörgåsbord", pie kura viesi var iestiprināties ar uzkodām un veltīt vairāk laika sarunām. Tādā veidā bumbiņas var veidot mazākas – lai kalpotu kā iesildošais ēdiens pirms kā lielāka.
Pie darba!
Sastāvdaļas
Pagatavošana
Bļodā sajauc rīvmaizi, parmezāna sieru, sakultu olu, pienu, smalki sakapātus sīpolus, raudeni, smaržīgos piparus, muskatriekstu un piparus. Visu samaisa un pievieno gaļai. Mīca, līdz izveidojas viendabīga masa.
Veido bumbiņas vēlamā izmērā. Kad tās visas saveltas, tās uz pannas apbrūnina, bet neizcep līdz galam.
Atsevišķā pannā sacep šampinjonus, līdz tie ir viegli brūni. Atliek malā.
Citā bļodā sajauc buljonu (vistas vai liellopa) kopā ar franču sinepēm, Vusteras mērci un sakapātiem pētersīļiem.
Ņem lielāku katlu, kurā pilnībā izkausē sviestu. Pievieno miltus un iemaisa tos.
Lēnām, ik pa brīdim apmaisot, pielej sagatavoto buljonu, līdz izveidojas biezāka masa.
Iemaisa skābo krējumu. Ja mērce šķiet par šķidru, pievienojam nedaudz kukurūzas cieti.
Mērcei pievieno iepriekš apceptos šampinjonus un gaļas bumbiņas un vāra uz mazas uguns apmēram 10-15 minūtes.
Lai pagatavotu kartupeļu biezeni, nomizo tupeņus un vāra, līdz tie ir mīksti.
Gatavos kartupeļus nokāš, tiem pievieno smalki sakapātus sīpolus, sāli, piparus un sviestu. Pārsedz ar vāku un ļauj sviestam izkust.
Kartupeļus sastampā, tad pievieno pienu, visu sajauc. Zviedri mēdz biezputrā iemaisīt arī sakultas olas, tās iejaucot masā pa vienai.
Bauda biezeni ar gaļas bumbiņām, pievienojot arī brūkleņu mērci vai ievārījumu.
Lai labi garšo!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!