Par šī deserta uzjautrinošā nosaukuma rašanos klīst interesanta leģenda, atklāj "196flavors". Kādā franču klosterī reiz tikusi rīkota maltīte par godu arhibīskapa vizītei, tādēļ virtuvē valdījusi liela rosība. Māsai Agnesei, kura klosterī bija iemantojusi cieņu kā gudra, dievbijīga un žēlsirdīga mūķene, turklāt lieliska pavāre, no stresa “sastreikojies” vēders un sanācis visu klātbūtnē virtuvē skaļi “palaist balodīti”. Kā par nelaimi, šī liksta nav palikusi nepamanīta un neveiklā situācija sasmīdinājusi pārējās klostera māsas teju līdz asarām. Apjukuma rezultātā, sārti pietvīkusī Agnese aiz samulsuma zaudējusi līdzsvaru, un vārītās mīklas pikucis no viņas rokās turētās karotes netīšām iekritis katlā ar verdošu eļļu – tā Agneses nedienas un “mūķeņu purkšķu” rašanos 1906. gadā izdotajā pavārgrāmatā “La France Gourmande” apraksta Žans Kamils Fulbērs-Dimontjē (Jean-Camille Fulbert-Dumonteil).
Sastāvdaļas
Pagatavošana
Nelielā katlā ielej ūdeni, pievieno sviestu, cukuru, sāli un uzvāra. Noņem katlu no uguns, karstajā masā iesijā miltus un ļoti ātri, rūpīgi samaisa. Katlu atkal liek uz uguns un maisot karsē, līdz mīkla atlec no katla malām un saveļas vienā pikucī.
Katlu noņem no uguns un mīklu nedaudz atdzesē, jo karstā mīklā olas sarausies un mīkla slikti celsies. Atdzisušai mīklai pievieno vienu olu un labi iemaisa mīklā. Pēc tam tādā pat veidā pievieno un iemaisa otru olu, kuļot līdz mīkla ir gluda.
Katlā uzkarsē eļļu. Eļļas gatavību pārbauda, iemetot tajā baltmaizes gabaliņu – ja maize 30 sekunžu laikā kļūst zeltaina, eļļa ir gatava cepšanai.
Ar tējkaroti atdala mīklas piciņas un pa porcijām, lai tās savā starpā nesaskartos, liek verdošajā eļļā un cep zeltainas no visām pusēm.
Ar putu karoti izceļ "purkšķus" no katliņa un liek uz papīra dvieļiem, lai notecētu liekā eļļa.
Pārkaisa ar pūdercukuru, kas iepriekš sajaukts ar kanēli, un pasniedz.
Lai labi garšo!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!