Tagad esmu pilnīgs jūras bullīšu jeb jūras grunduļu fans! Jā, invazīva suga, dikti nesmuks, bet nu tik garšīgs pēc vella, asaku gandrīz nav un viegli pagatavojams. Gaļa balta, garšo kā... Nezinātu – nepateiktu ka nav menca. Protams, dižjūras Kurzemē neglīteņus ķer spaiņiem un ēd jau diezgan sen. Esot ar kuğu balasta ūdeņiem pirms gadiem divdesmit ieceļojuši. Tagad Baltijas jūrā izēd visu ko var.
Bullīšus copē no moliem uz cāļu sirdīm vai garneļu gabaliņiem. Šo dabūju Pāvilostā. Pirmajā brīdī domāju, ka nenomakšķerēšu, jo nebija citu copmaņu kam lūgt padomu, bet, ja jau zivs ir – kaut kā ārā dabūt var vienmēr. Vajag tikai pacietību.
Sastāvdaļas
Pagatavošana
Zivi iztīra, izņemot ārā iekšās un žaunas.
Nomazgā un noberž ar sāli, noslauka sausu, lai nonāk gļotu kārtiņa – tāpat kā līnim. Un nemaz netīra sīkās zvīņas!
Cep ar visu galvu. Tā kā zivs ir gaļīga, griezumu pa vēdera līniju pagarināju līdz astei - atveras kā grāmatiņa un labi izcepas.
Uzkaisa piparus, un apvārta miltos. Cep eļļā kamēr smuki brūna. Vispirms ar atvērto vēderu uz pannas, kad apcepusies brūna, pagriež uz muguras. Es jūras zivis vienmēr cepu kārtīgi.
Kad zivs gatava, uzliek uz papīra salvetes, lai notek liekā eļļa. Pārkaisa ar citronpipariem.
Ādiņa un spuru gali kraukšķīgi, pati zivs sulīga un mīksta. Cepot nav zivīgā smārda, kas man īpaši patika. Nu un tas, ka izskatās biedējoši eksotiski, arī iepriecina.
Ja kāds aplaimo ar jūras bullīšiem - jāņem ciet un jāliek uz pannas. Būs briesmīgi garšīgi!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
