Ugunīgā vīriešu zapte

Šīs zaptes recepte man ir galvā gadiem, produkti ir vieni un tie paši gadiem, arī aptuveno gramāžu un proporcijas mēģinu ievērot. Un tomēr varu apgalvot, ka ne reizi nav izdevies uzvārīt divas vienādas zaptes. Ne reizi.

Ir bijuši gadi, kad zapte bijusi par maigu un par saldu, un nav skaidrs, kas noticis ar čilli un ķiplokiem, tie ir kaut kādā mistiskā veidā izgarojuši, neatstājot par sevi ne mazāko nojausmu. Ir bijušas reizes, kad zapti ēduši tikai ugunsrijēji un ugunsdzēsēji. Bet ir arī reizes, kad tā izdodas tieši tāda, kā man patīk, vienlaikus maiga un stipra, garšām kaislīgi atveroties, vienā vārdā – ugunīga.

Kāpēc katrreiz sanāk mazliet citādāk, es nezinu. Domāju, ka tas atkarīgs ne tik daudz no dārzeņiem, cik no personiskās ellīguma pakāpes, iemīlēšanās statusa, sajūsmas par dzīvi vai tieši otrādi un citām lietām. Katrā ziņā skaidrs, ka šādu viru vārīšana ir diezgan raganīga padarīšana, tāpēc labāk, lai ragana ir labā omā un visā Visumā viss ir kārtībā, kad top šī zapte.

Lai sanāk ellīgi garšīgi!