Šī recepte top "Tūrisma Gida" redaktores Agneses Ģērmanes virtuvē un spēj pabarot sešus izsalkušus draugus vai arī ļauj nedomāt, ko ēst vakariņās visu nākamo nedēļu!
Agnese dalās pieredzē: "Es to saucu par slinko, bet ilgi gatavojamo Boloņas mērci, jo dažas sastāvdaļas izlaižu, bet uz lēnas uguns ļauju gatavoties apmēram trīs vai vairāk stundas. Jau ļoti laicīgi pirms plānotā pusdienlaika visu vairāk vai mazāk sametu katlā un tad aizmirstu par mērci uz ilgu laiku. Tieši tāpat kā jautājumu par darbdienas vakariņām. Šādu katlu pagatavojot, var ēst nedēļu no vietas!"
::recepte::
Pirmais, ko izdaru – sagriežu smalkās strēmelēs (man patīk smalki, zinu, ka citiem, savukārt, rupji, te strikti noteikumi nav– kā garšo, tā jāgriež) burkānu, gabaliņos sīpolus.
Man nav dziļas pannas, tāpēc visu gatavoju katlā. Uzkarsēju kādas četras ēdamkarotes olīveļļas un tur apcepu nedaudz burkānus un sīpolus.
Kad tie nedaudz apcepušies (kādas 7–10 minūtes), lieku klāt malto gaļu un cepu vēl apmēram tikpat ilgi, līdz gaļa vairs vizuāli neizskatās jēla, bet apcepusies. Tad leju klāt vīnu un atstāju sautēties kādas 15–20 minūtes.
Kad alkohols iztvaikojis, lieku klāt garšvielas – sāli (es beru karoti bez kaudzes) un čili maisījumu. Es izmantoju Gruzijā tirgū nopirkto – tante uz vietas samala visādas asās garšvielas kopā, tā ka nezinu, kas vēl bez čili tur iekšā. Ja būtu pa rokai salvija vai timiāns, pieliktu arī to, bet bija beidzies.
Sametu garšvielas, pievienoju tomātus savā sulā, buljonu un šajā brīdī arī pielieku tomātu pastu. Un tas arī viss – atstāju sautēties uz vidējas uguns trīs vai vairāk stundas.
Man Boloņas mērce sanāk diezgan pašķidra, tāpēc, ja gribās biezāku, var liet mazāk buljonu. Mērci ēdu kopā ar spageti, sarīvētu parmezānu un svaigiem zaļumiem (šoreiz tie bija pētersīļi).
::!recepte::
Lai gardi!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
