Recepte no grāmatas: rīvētu kartupeļu un siera pankūkas

Kolēģe Līga uz redakciju atnesa savu mantojumu no mammas – vairākus saiņus ar dažādām mājturības, dārzkopības un pavārgrāmatām. “Skatieties, ko vajag! Varbūt noder! Tur ne vienu vien pērli var atrast,” komentēja Līga, kura labāk izvēlas baudīt kāda cita gatavoto, nekā stāv pie plīts pati. Katram citādi talanti. Vai mums grāmatas noderēs? Skaidra lieta, ka noderēs! Jo viss jaunais taču ir labi aizmirsts vecais. Manu uzmanību piesaista plāna, gandrīz pusgadsimtu veca grāmatiņa “444 kartupeļu ēdieni”.

Pirmo reizi šo grāmatu es redzēju pagājušajā gadsimtā, vietējā bibliotēkā un ar interesi pārlapoju, jo skaitlis 444 šķita efektīgs! Ko gan citu bez kartupeļu biezputras, vārītiem un ceptiem kartupeļiem vēl var pagatavot? Labi, vēl klimpas un pankūkas. Ak, jā rasolā arī vajag tupeņus. Tad vēl var ierušināt pelnos, kartupeļu talkās. Tur 444 nesanāk nekā! Taču izrādās, ka kartupeļiem pa spēkam ir krietni vairāk.

Grāmata sadalīta pa nodaļām. Tā sākas ar jauno kartupeļu ēdieniem, pa vidu aptverot pildītus kartupeļus, kartupeļu klimpas, kartupeļus zupās un noslēdzot ar dažādu zemju un novadu kartupeļu ēdieniem. Te nu var izprovēt cepelīnus, Tīringas kartupeļu pankūkas no Vācijas, kartupeļus vīna mērcē no Gruzijas, stūķi no Vidzemes un ķidu zupu ar kartupeļiem no Zemgales. Grāmatu no bibliotēkas uz mājām neaiznesu, jo atmiņā bija, ka pavārgrāmatas līdzi nedeva, lai neapsmulē virtuvē. Varēja sēdēt un pārrakstīt recepti. Tik ļoti man kartupeļi negaršoja un tā nu vajadzēja paiet vairākiem gadu desmitiem, lai šī grāmata nokļūtu manā virtuvē.

Viennozīmīgi, ka savā pavārgrāmatu izaicinājumā – katru nedēļu pa grāmatai – izvēlos kartupeļu pankūkas! Kuram latvietim gan negaršo kartupeļu pankūkas! Vislabāk, ja kāds tās ir jau sarīvējis un sacepis.

Izvēlos recepti ar sieru, lai bagātīgāk, taču, sākot lasīt recepti, rodas maza aizķeršanās. Grāmatā sastāvdaļas nav svērtas. Piemēram, receptē teikts, ka vajadzīgi trīs kausētie sieriņi. Paskatoties pārējās sastāvdaļas, nojaušu, ka tie nebūt nav 200 gramu iepakojumi, bet mazie, vienai sviestmaizei paredzētie "kvadrātiņi". Viens tāds sver 30 gramus, bet iespējams, ka 1986. gadā, kad grāmata iznāca, iepakojumu svars bija lielāks.

Nākamais klupšanas akmens skan “2 glāzes rīvētas kartupeļu masas” un “kartupeļu masai nospiež sulu”. Nu, labdien! Uz kādas rīves? Palasu pārējās pankūku receptes šajā grāmatā, visur figurē masa un glāzes. Izpētot pārējās sastāvdaļas, nonāku pie secinājuma, ka tā būs smalkā rīve.

Laikā, kad manās lauku mājās vēl nebija ieviesta sulu spiede, tikt pie klimpām vai pankūkām, kas tā garšoja, varēja tikai tad, kad sarīvēja kartupeļus. Cik tas bija apnicīgi! Pēc tam ome masu iegāza marlē un spaidīja sausu, sulu nostādināja, nolēja, bet apakšā sakrāto cieti izskaloja un izlēja žūt. Vēlāk lika ķīseļos un cepumos. Taču, kad "pa blatiem" dabūjām sulu spiedi, tad tik sākās dzīres! Tikt pie pankūkām varēja ļoti ātri, tādēļ arī šoreiz nolemju izmantot sulu spiedi. Eksperimentu rezultātā ziņoju, ka "divas glāzes kartupeļu masas" ir 1,5 kg kartupeļu. Uh! Un kartupeļu ciete arī būs!

Sākot cept pankūkas, vēlams pārbaudīt vai eļļas krājumu pietiekami, jo šīm pankūkām nederēs pāris pilieni kā plānajām radiniecēm. Kartupeļu pankūkas pieprasa dāsnu "eļļas spa", lai var labi iegulties un izčurkstināties zeltaini brūnas no abām pusēm.

Kā garšo? Kā bērnībā! Nu labi, gandrīz kā bērnībā, jo omei pankūkas sanāca plānākas un akurātākas. Manējās ir tādi drusku nesaķemmēti dumpinieki, kas neko nav dzirdējuši par pareizas skolas formas valkāšanu – viena lielāka, viena mazāka, kāda ar caurumu vidū, cita ar kruzuļiem gar malu. Taču garšu tas nemaitā, visu bagātina ar krējumu un šņakā tik iekšā! Piedodiet, visi brūkleņu zaptes fani, bet uz manām kartupeļu pankūkām drīkst atrasties tikai krējums! Vai kūpināts lasītis ar dillēm...