Eļļā vārītiem jeb fritētiem gardumiem grūti pretoties – pat ja zini, ka labāk apēst mazāk, roka sniedzas pēc vēl viena gabaliņa. Tāpat ir ar šīm siera bumbiņām, kurās paslēpies zilais pelējuma siers. Neierasta kombinācija, bet rezultāts gards!
Izmērā apjomīgā, dzeltenajos vākos ietērptā "Lielā pavārgrāmata" ("Izdevniecība Jāņa sēta", 2003) saistās ar bērnību un laiku, kad pati gatavošanai vēl nebiju pat tuvumā. Pavārgrāmata nāk no manas mammas plauktiņa, sākumskolas laikā pāršķirstīta neskaitāmas reizes, apbrīnojot greznos un neparastos ēdienus attēlos, kas tolaik līdz tipiskas latviešu ģimenes galdam nonāca reti.
Pāršķirstot tagad, šķiet, ka lielākoties tajā nekā diži neparasta un nepieejama nav – jūras velšu salāti ar astoņkājiem un kalmāriem manām bērna acīm liktos kaut kas no citas pasaules. Šobrīd tos saldētus un svaigus var nopirkt jebkurā lielākā pārtikas veikalā. ""Lielo pavārgrāmatu" īpaši rekomendēju visiem, kas nezina, kuru no plašā pavārgrāmatu klāsta sev izvēlēties," ievadā raksta viena no redaktorēm Zane Meļķe. Un nudien nevar nepiekrist – tajā ir 390 receptes, atliku likām pietiek veselam gadam, lai katru dienu pagatavotu ko jaunu.
Tomēr īsti milleniumam piederošs ir tulkojums, ko varētu izskaidrot ar to, ka tulkotās receptes mēģināts padarīt latviešu auditorijai saprotamākas. Piemēram, recepte "Kartupeļu knēdēļi ar salviju" ir nekas cits kā itāļu virtuves ņoki. Loģiski, ka itālieši tos par knēdēļiem nedēvētu, un 2023. gadā kulinārā valoda ir kļuvusi krietni bagātāka, lai mēs necenstos citu nacionālo virtuvju ēdienus pārlatviskot.
Pavārgrāmata gan ir īsteniem gardēžiem paredzēta – Stiltonas siera suflē, Vindzoras salāti, tējas parfē, spageti ar melnajām trifelēm un vēl, un vēl daudz citu smalku recepšu sagūlušas starp vākiem. Meklējot, ko tad īsti pagatavot pašai, apstājos pie siera bumbiņām, kas jāpagatavo ar zilo sieru. Kā reiz, svētku galdam nepieciešama kāda uzkoda! Tā kā no fritēšanas parastā katliņā uz plīts nebaidos, un recepte šķita pietiekami īstenojama, ķēros vien pie darba.
Pati recepte grāmatā uzrakstīta diezgan vienkārši, tāpēc atļāvos tekstu mazliet papildināt, zinot, ka tā vienkārši visas sastāvdaļas samest mikserī nebūs laba doma.
Sastāvdaļas
Pagatavošana
"Visas sastāvdaļas samaisa mikserī vai virtuves kombainā un nogaršo." Mans ieteikums – zilo sieru lielā traukā sadrupināt smalkāk, ja tas nav no mīkstajiem. Tad pievienot olu, miltus, kartupeļu cieti, sāli, piparus, sagrieztus lociņus (vai dilles, ja latviskajam garam tā tīk labāk), rīvmaizi, pārliet visu ar treknu saldo krējumu un ar rokas mazo mikseri sajaukt vienmērīgā masā.
Trauku ar mīklu pēc tam ieliek ledusskapī ievilkties uz 20 minūtēm.
Pēc tam izņem mīklu no ledusskapja. Paralēli katliņā vai dziļā pannā ielej cepšanai paredzēto eļļu un uzliek karsēties (elektriskās plīts atzīme 6).
Kamēr eļļa karst, veido no mīklas ar karotītēm bumbiņas aptuveni ēdamkarotes lielumā un saliek rindiņā uz cepampapīra loksnes – tad vienu pēc otras ērti bumbiņas varēs likt eļļā, lieki nepiņķerējoties ar to veidošanu, jo tas prasa kādu brītiņu.
Sagatavo trauku, kurā izklāta papīra virtuves dvieļa loksne, kur apceptās bumbiņas nolikt, lai notecētu liekā eļļa.
Mazu knibucīti mīklas iemet karstajā eļļā – ja ap to eļļa sāk burbuļot, tātad ir pietiekami karsta.
Nedrūzmējot katliņā liek siera mīklas bumbiņas un fritē 2–3 minūtes no katras puses, lai tās būtu zeltainas. Un tā, līdz visas bumbiņas saceptas.
Pēc pagatavošanas izkārto šķīvī ar salātu lapām un ēd uzreiz, kamēr siltas.
Pavārgrāmatā vēl norādīts, ka šai uzkodai piestāv viegls, labas kvalitātes sarkanvīns, taču mani ēdāji baudīja bez, un bija gardi.
Jārēķinās gan, ka fritētās zilā siera bumbiņas var šķist rūgtenas, jo tās tomēr gatavotas no pelējuma siera. Vai mēģināsim kādreiz pagatavot vēl? Varbūt, bet nebūtu slikti, ja kompānijā vai ar draugiem, kuriem ir friteris.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
