Vasaras karalis tomāts ziemas krājumiem – tomātu pasta

Tomātu pasta ir universāla piedeva jebkuram ēdienam. Tā nav tomātu mērce ar pievienotām garšvielām, tā būtībā ir sasmalcinātu vai samaltu tomātu masa ar ļoti koncentrētu garšu. Lielveikalos pirktās tomātu pastas lielākā nelaime ir īsais uzglabāšanas laiks. Proti – atvērts iepakojums jāizlieto ļoti ātri, citādi masa sāk pelēt. Bet, ja pastu katru dienu ēdienos neliec, tad nereti, atverot ledusskapi, atkal nākas smagi nopūsties, ka no nopirktās burciņas izmantoji vien pāris karotes, pārējais sabojājies.

Risinājums – saldēta tomātu pasta. Ne par kapeiku sliktāka, es pat teiktu, ka krietni labāka.

Sastāvdaļas – tomāti. Tikai un vienīgi. Vislabāk tādi, kas jau pārgatavojušies, plīst pušu un jau velk uz aizdomām, ka būs jāmet ārā. Brīvi sagriežam jebkādos gabalos, beram vislielākajā katlā, kāds ir, un liekam vārīties uz nelielas uguns.

Praktiskas dabas ieteikums – pirms ber tomātus katlā, atrodi mājās to sietiņu, caur kuru berzīsi masu, un paskaties, vai tas ērti "ieguļ" katlā. Ja sietiņš ir liels un to katlā kārtīgi iegremdēt nevar – meklē citu sietiņu vai platu bļodu. Tālāk sapratīsi, kādēļ.

Atgriežamies pie tomātiem. Tie smuki vārās, sula atdalās. No brīža, kad masa sāk burbuļot, būtu jāvāra vismaz pusstundu. Tad uguni griežam nost un sākam "izklaidēties" ar sietiņu. Proti – iegremdējot katlā sietiņu, ar krūzīti, kausu, karoti, jebko citu mēģinām izsmelt pēc iespējas vairāk šķidruma. Te nu ir tas joks par sietiņa un katla platuma salāgošanu… Man nācās masu pārliet platā bļodā, jo sietiņa kāts vienkārši neļāva šo procedūru izpildīt. Smeļam, kamēr vien šķiet, ka ir, ko izsmelt.

Ko darīt ar šo sulu? Var vienkārši izdzert, kad atdzisusi, var izmantot, marinējot citus dārzeņus, var izliet un aizmirst. Es salēju ledus trauciņos un ieliku saldētavā. Ziemā noderēs.

Ejam tālāk. Kad šķiet, ka šķidrums maksimāli izsmelts, ņemam rokas blenderi un masu kārtīgi sablendējam. Tas nepieciešams, lai pēc iespējas mazāk maisītos tomātu mizas un gan jau arī kāda sēkla sabirst gabalos un būs mazāk pārpalikumu.

Tagad pasākuma grūtākā daļa – sablendēto masu jāizberž caur sietu. Tas, lai tiktu vaļā no atlikušajām sēklām un mizu gabaliem. Šis ir apnicīgs pasākums, prasa laiku, pacietību un arī spēku. Droši zem sieta vari likt krietni mazāku katlu, nekā to, kurā sākotnēji vārīji tomātus. Jo apjoms būs samazinājies reizes trīs, ja ne vairāk.

Kad visa masa izberzta caur sietu, liekam atkal vārīt. Cik ilgi? Cik ir pacietība un cik biezu pastu vēlas. Man pietika pacietības 15 minūtēm.

Ko tālāk? Porciju maisiņos vai ledus saldējamajos traukos un saldētavā iekšā! Es esmu izmēģinājusi abas metodes. Ja ieliek maisiņā un to pataisa "plakanisku", tad ziemā ļoti vienkārši nolauzt gabaliņu un iemest ēdienā, nav jāatlaidina viss maisa saturs. Savukārt ledus trauciņos sasaldēto masu sametu citā maisā un, kad nepieciešams, paņemu vienu, divus vai vairāk gabalus un piemetu ēdienam. Šādi, starp citu, glabāju, arī veikalā pirktu tomātu pastu, ja gadījies "uz atlaidēm" ieķert lielāku iepakojumu.