Starp citu, "Madāmas platmali" var pārvērst par "Mesjē platmali", atsakoties no ceptās olas. Tomēr neiesakām, jo olas dzeltenums, saplūstot ar Mornē mērci un sinepēm, veido bagātīgu un patīkamu brīvdienu rīta garšu. Baudiet tāpat vai ar svaigiem lapu salātiem un marinētiem kornišoniem.
Sastāvdaļas
Pagatavošana
Uzkarsē cepeškrāsni līdz 180 grādiem.
Maizes šķēles no vienas puses neskopojoties pārziež ar sviestu. Uz mērenas uguns uzkarsē pannu, kārto pannā maizi ar sviesta kārtiņu uz leju un apgrauzdē līdz zeltainam brūnumam – 2–4 minūtes. Sagatavotos grauzdiņus atliek malā.
Nelielā kastrolī vai pannā uz vidējas liesmas izkausē ēdamkaroti sviesta, līdz sāk veidoties putas. Iemaisa miltus un maisot turpina karsēt apmēram pusotru minūti, kamēr milti apgrauzdējas zeltaini dzelteni. Pakāpeniski miltiem pievieno pienu. Nepārtraucot maisīšanu, ļauj virumam uzvārīties, tad samazina karstumu.
Ik pa brīdim apmaisot, turpina karsēt apmēram 3 minūtes, līdz Mornē mērce sāk biezēt. Noņem kastroli no liesmas, pievieno trešdaļu rīvētā siera un iemaisa, ļaujot tam izkust. Pievieno muskatriekstu, sāli, piparus pēc garšas.
Sāk karstmaižu kārtošanu. Divas maizes šķēles liek uz cepamplāts ar apgrauzdēto pusi uz leju. Katru šķēli vienmērīgi pārziež ar pāris ēdamkarotēm Mornē mērces. Pārkaisa ar trešdaļu rīvētā siera un pārklāj ar divām šķiņķa šķēlēm. Atlikušajām divām maizes šķēlēm negrauzdēto pusi pārsmērē ar Dižonas sinepēm un nosedz šķiņķa kārtu. Vienmērīgi pārsmērē maizīšu virskārtu ar atlikušo Mornē mērci un pārkaisa ar pārpalikušo sieru.
Liek maizes sakarsētajā cepeškrāsnī un cep, līdz siera virskārta izkususi un sāk apbrūnēt – 7–9 minūtes.
Kamēr karstmaizes cepas, pannā izkausē vienu ēdamkaroti sviesta un uzcep vēršacis, atstājot dzeltenumu šķidru.
Katru maizi pārsedz ar cepto olu, pārkaisa svaigus zaļumus; ja nepieciešams – pievieno sāli un svaigi maltus melnos piparus.
20. martā pasaulē svin Starptautisko franču valodas dienu, kas vienlaikus ir arī Frankofonijas diena. Tā ir vairāk nekā 80 valstu kopiena, kurās franču valoda ir valsts valoda vai tajā runā nozīmīga daļa valsts iedzīvotāju, vai franču valoda un kultūra ir ietekmējusi vietējo kultūru. Šīs dienas mērķis ir veicināt interesi par frankofonajām kultūrām un franču valodas apguvi.
Pēc portāla "Landgeist" datiem viens Francijas iedzīvotājs vidēji gadā apēd 191 olu, tas ir mazāk nekā Latvijā. Mūsu valstī, pēc Centrālās statistikas pārvaldes 2019. gada datiem, šis rādītājs ir 210 olas gadā.
Atzīmējot šo dienu, Latvijas Apvienotas putnkopības asociācijas kustība "Olas ir spēks!" piedāvā pagatavot kādu no Francijas virtuves ēdieniem, kuru galvenā sastāvdaļa ir olas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!