Sastāvdaļas
Pagatavošana
Atrodam katlā 2,5 kausus vakardienas zupas. Man bija borščs. Nu neēd manā mājā neviens otrā dienā zupu, bet kā mani mācīja trenere, ''Neesi dežūrcūka, kas apēd neapēsto!'' Bet skopums tak neļauj pārtiku skalot podā, kas vēl nebūs! (Mēs vispār pārtiku ārā nemetam!)
Zupu gāž blenderī un sablendē.
Klāt piemet jebkādu gaļu. Ja ir jau malta, super, ja nav, var darīt, kā es – pieblendēju turpat klāt pāris vistas filejas, nemaz nemalu!
Visu šito masu iekasa bļodā. Vajadzētu klāt rīvmaizi, bet tak nav, beigusies. Ok, kasu pakausi un saprotu, ka manna būs kā reiz! Lieku klāt to, nu... pāris ēdamkarotes bija.
Aizmirsu sīpolu!!! Caurā galva, toties sakasīju Nārnijas skapī kaut kādu siera kanci, to pierīvēju klāt.
3 karotes cietes (te var jebkādu, ar miltiem nebūs tas smeķis)
Bišku garšvielas, ķiploku... jo zupa jau bij sālīta/garšvielota. Galvenais nepārforsēt.
Rokas var nesmērēt, visu cēli un eleganti jaukt ar karoti. Tieši tāpat pēc tam likt uz pannas. Ar karoti. Nost ar ķēpāšanos!
Ļauj pastāvēt kādu pusstundiņu, lai tā manna nedaudz pabriest zupā!
Panna, eļļa, uguns, cep!
Siers dod to garoziņu, kotletes sanāk vnk die-vī-gas! Ārpusē kraukšķis, iekšā sulīgs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!