Izdaudzinātā Taivānas ēdiena kultūra attīstījusies līdz ar pašu valsti un nav nodalāma no tās vēsturiskajiem notikumiem. Sākot ar Cjinu dinastijas valdīšanu, pēcāk Taivāna gājusi cauri Japānas kolonizācijai no 1895. līdz 1945. gadam, piecdesmitajos gados uzplauka kā zeme ar attīstītu lauksaimniecību, bet nu transformējusies modernā industriālā valstī. Pozitīvas pārmaiņas ir skārušas daudzas sfēras – ekonomiku, izglītību, valdību, arīdzan ēdiena kultūru, ko līdz mūsdienām formējuši trīs etapi: vēsturiskā kultūru daudzveidība, ekonomiskā attīstība pagājušā gadsimta 1960.–1980. gados un pēdējās desmitgades inovācijas.

Taivānas ēdienus pirmkārt ietekmējušas tās agrīnās apmetņu grupas – lielākoties Austrumāzijas pamatiedzīvotāji un kolonisti no Ķīnas dienvidu provincēm, līdz ar to Taivānas ēdienu pamatelementi aizvien ir saldie kartupeļi, rīsi, jamss, vietējie dārzeņi, cūkgaļa un vistas gaļa, kā arī dažādi marinējumi. Tā kā pusgadsimtu Taivānu bija kolonizējusi Japāna, tās ēdienos jūtama arīdzan Japānas virtuves ietekme. Taivānas ēdiena kultūru ietekmējis vēl kāds vēsturisks notikums – Ķīnas pilsoņu karš 1940. gadu beigās. Šajā periodā Ķīnas turīgā sabiedrības daļa bažījās par komunistu vajāšanu, tāpēc aptuveni divi miljoni emigrēja uz Taivānu. Viņu vidū bija visdažādākie profesionāļi, piemēram, zinātnieki, baņķieri, vadītāji, skolotāji utt., kuru ierašanās bagātināja Taivānas sabiedrību un lika Taivānas valsts attīstības pamatus turpmākajās desmitgadēs.

Viena atbraukušo profesionāļu grupa bija pavāri, kuri nāca no it visām (kopskaitā vairāk nekā 30) kontinentālās Ķīnas provincēm un atnesa līdzi savas īpašās kulinārijas prasmes, bagātinot Taivānas ēdiena kultūru. Lielais ķīniešu ēdienu klāsts mūsdienu Taivānas virtuvē patiesībā ir viņu mantojums.

Ļoti labi tas novērojams 1994. gada oskarotajā Taivānas filmā "Eat Drink Man Woman", kuras darbība norisinās par un ap ģimenes pusdienām. Galvenais varonis ir atraitnis – prasmīgs ķīniešu šefpavārs, kurš uz Taivānu pārcēlies 1940. gadu izskaņā. Mīlestību pret savām trim pieaugušajām meitām (un emigrējušo ķīniešu pavāru meistarību) viņš pauž izsmalcinātu maltīšu veidā, kuras pats viņām gatavo.

Un nudien – starp ēdienu un mīlestību taivāniešu kultūrā liekama vienādības zīme, jo "sveiks" vietā cilvēki sasveicinoties cits citam vaicā, vai ir paēduši. "Lai arī mūsdienās jauniešu vidū tas vairs nav tik izplatīti, manu vecāku paaudzē šī tradīcija aizvien ir dzīva. Bet arī jaunieši, ja vēlas kopā pavadīt laiku, bieži vien piedāvā kopīgi ieturēt maltīti. Mēs aizvien draudzējamies, kopā ēdot. Tādējādi Taivānā ēdiens ir ne tikai ēdiens, bet arī svarīgs veids, kā veidot un uzturēt attiecības starp cilvēkiem. Mums ir sena paruna "Nekas nav lielāks par ēdienu", kas lieliski parāda to, cik svarīga loma ēdienam ir mūsu ikdienas dzīvē," atklāj Igaunijā mītošā taivāniešu kulināre Jitinga Lina.

Lūgta raksturot Taivānas ēdienu garšas, Jitinga Lina skaidro, ka salīdzinājumā ar Ķīnas virtuvi Taivānas ēdieni ir saldāki nekā ziemeļos, kā arī ne tik asi. Visbiežāk lietotās garšvielas ir baltie un melnie pipari, Ķīnas piecu garšvielu maisījums, kura sastāvā ir zvaigžņu anīss, krustnagliņas, kanēlis, Sičuaņas pipari un fenheļa sēklas.

Pateicoties starptautiskajam atbalstam un Taivānas iedzīvotāju neatlaidīgajam darbam, laika posmā no 1960. līdz 1980. gadam Taivānas ekonomika piedzīvoja strauju attīstību. Septiņdesmitajos gados Taivānas patērētājs varēja atļauties augstas kvalitātes pārtiku un tādu arī pieprasīja, līdz ar to arī transformējās sabiedriskās ēdināšanas industrija. Šefpavāri sāka piedāvāt arvien izsmalcinātākus ēdienus, ko gatavoja no pirmklasīgām izejvielām, savukārt maltīšu dekorēšana kļuva par mākslu. Šobrīd Taivānā ir 38 restorāni ar vismaz vienu "Michelin" zvaigzni, bet 321 restorāns ir iekļauts "Michelin" restorānu ceļvedī.

Lai gan šī transformācija vispirms notika augstākās klases luksusa viesnīcu restorānos, piemēram, "The Grand Hotel", kas redzams filmā "Eat Drink Man Woman", šis efekts piemeklēja arī Taivānas ielu ēdienu. Tagad Taivānas viesi ne tikai izbauda izcilus ēdienus augstākās klases restorānos, bet arī augstu novērtē Taivānas gardos un daudzveidīgos ielu ēdienus.

Piemēram, absolūts bezprecedenta gadījums bija 2000. gada Taivānas prezidenta Čeņa Šuibjaņa inaugurācijas pasākums, kad pirmo reizi ielu ēdiens bija baudāms valsts mēroga banketā.

Uz jautājumu, kas ir galvenais, kas atšķir mūsdienu Taivānas virtuvi no tradicionālās, Jitinga Lina atbild, ka tās ir dārgākas izejvielas un izsmalcinātāks garnējums: "Ietekmējoties no dažādām pasaules virtuvēm, ir radušies jauni ēdieni un gatavošanas stili, taču tas nav izmainījis tradicionālos ēdienus, bet gan bagātinājis mūsu ēdienu kultūru. Mēs aizvien esam saglabājuši pamatu pamatus, taču, piemēram, maltīšu izmērs ir pielāgots mūsdienu ģimenēm un publiskajiem pasākumiem."

Gluži tāpat kā kāpšana pa civilizācijas attīstības kāpnēm, Taivānas nacionālā attīstība pēc astoņdesmito gadu izsmalcinātības virsotnes sasniegšanas neizbēgami virzījās inovāciju virzienā. Kā tas izpaudās? Radot dažādus inovatīvus ēdienus un citu pēc cita saņemot starptautiskus apbalvojumus.

Šķiet, populārākais jauninājums Taivānas virtuvē ir burbuļtēja, ko gatavo no tapiokas pērlītēm un sīrupa. Latvijā lielu popularitāti jauniešu vidū izpelnījusies "Hooligaan" burbuļtēja, kas ir labs vietējais pielāgojums taivāniešu izgudrojumam.

Arī tvaicētās rauga mīklas maizītes "Gua Bao" ir aizceļojušas krietni tālu aiz Taivānas robežām. Gaisīgās maizītes ir pildītas ar lēni sautētu cūkgaļu, dažādiem marinējumiem, zemesriekstu pulveri un koriandru. "Tas ir mūsu ballīšu un festivālu ēdiens – jo īpaši Jaungada svinību. "Gua Bao" maizīte izskatās kā tīģera mute, un šķiet, ka tīģeris kož cūkai. Savukārt maizītes nosaukums mandarīnu valodā nozīmē veiksmi," skaidro Taivānas kulinārijas pārzinātāja.

Jaunā tūkstošgade bija arīdzan brīdis, kad pasaule uzzināja par Taivānas alkoholiskajiem dzērieniem. Līdztekus jau labi zināmajam "Kinmen Kaoliang" stiprajam alkoholam uz starptautiskās augstas klases dzērienu skatuves ar vairākiem apbalvojumiem uzmirdzējuši arīdzan Taivānas viskiji, piemēram, "Kavalan" un "Omar". Savukārt ikdienā populārs dzēriens Taivānā ir alus, un nacionālais alus zīmols tā arī ir nosaukts – "Taiwan Beer".

Jaunajā tūkstošgadē aizsāktā inovāciju tendence ir turpinājusi palielināt pārtikas izvēli Taivānā un veicinājusi tās pārtikas rūpniecību. Pēdējos gados tā arī mudina Taivānu spīdēt dažādās pasaules pārtikas rūpniecības nozarēs:

• Kopš 2015. gada Taivānas "Kavalan Whisky" un "Omar Whisky" turpina iegūt galvenās balvas pasaules alkohola konkursos. (Žurnāls "Time": "Jūs neticēsiet, no kurienes nāk pasaulē labākais viskijs");
• 2017. gadā taivānietis Čads Vans uzvarēja Pasaules alus darītāju kausā (WBrC);
• 2019. gadā Taivānas komanda ieguva "Double Gold Winner" balvu "The World's Original Marmelade Awards & Festival";
• 2020. gadā Taivānas komanda ieguva 3. vietu starptautiskajā bārmeņu konkursā "World Class".

Galvenais filmas "Eat Drink Man Woman" motīvs ir mīlestība. Gluži tāpat kā tās galvenais varonis, arī Taivāna savu mīlestību ir iedzīvinājusi savos ēdienos. Rezultāts ir ēdiena kultūra, kas var lepoties ar tradīciju, inovāciju un Rietumu un Austrumu kultūru iezīmju kombināciju. Un šajā projektā iekļautās Taivānas ēdienu receptes ir tikai maza daļiņa no bagātīgā klāsta, lai gūtu priekšstatu par pasauli, uz kuru noteikti ir vērts aizceļot ne reizi vien. Esiet laipni aicināti iepazīt šo krāšņo kultūru aci pret aci!