bērni ēd ogas, priecīgi bērni, veselīgi bērni
Foto: Shutterstock
Jaunākā Eiropas iedzīvotāju veselības aptauja liecina, ka tikai aptuveni trešdaļa Latvijas iedzīvotāju katru dienu ēd augļus un dārzeņus. Katru dienu tikai 35,3% iedzīvotāju ēdienkartē iekļauj augļus un 39,4% iedzīvotāju – dārzeņus. To diemžēl var saukt par dramatiski zemu augļu un dārzeņu patēriņu. Salīdzinājumam: Eiropas Savienībā kopumā šis rādītājs vidēji sasniedz 64%.

Vēl mazliet satraucošas statistikas: pēc Pasaules Veselības organizācijas publicētajiem jaunākajiem datiem, katrs trešais bērns vecumā no sešiem līdz deviņiem gadiem cieš no liekā svara. Tiek prognozēts, ka šī tendence šogad turpināsies. Ko darīt?

"Bērnu un jauniešu svara problēmas pandēmijas ietekmē ir reālas. Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā vērojama liekā svara izplatības stabilizēšanās bērnu un jauniešu vidū, taču pandēmijas laikā vērojama strauja svara dinamika gan maziem bērniem, gan arī pusaudžiem. Pirms pubertātes bērnam normāls svara pieaugums būtu 2–3 kilogrami gadā, bet, iestājoties pubertātei, vidējais svara piegums meitenēm – pieci kilogrami, bet zēniem – astoņi kilogrami. Pašlaik klīniskā praksē redzam, ka astoņu kilogramu gadā svara pieaugums vērojams jau pirmspubertātes vecumā, bet pusaudži sākuši pieņemties par desmit kilogramiem gadā, nereti – pat par 20 kilogramiem. Tas draud ar smagu aptaukošanās pakāpi jau bērnu vecumā un agrīnu hronisku slimību attīstību. Šajā laikā īpaši svarīgi pievērst uzmanību bērna uztura paradumiem, sekot ēdienreižu skaitam, porcijas lielumam, našķu klāstam un kvalitātei, kā arī uzturēt aktīvu dzīvesveidu visai ģimenei," pieredzi Bērnu slimnīcā komentē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu endokrinoloģe Jurgita Gailite.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!