Izrādās, ka miega speciālistu ieskatā likt bērniem celties tik agri no rīta un pusaizmigušiem skolas solā mēģināt koncentrēties uz jaunas informācijas "uzsūkšanu" vai vēl trakāk – pierādīt savas zināšanas kontroldarbā – ir sava veida legāla spīdzināšana. Šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē pievēršamies miegam un iztaujājam speciālistes par visu galveno, sākot no perfektā naktsmiera ilguma un ideālā diendusas ilguma, līdz pat pareizajām un nepareizajām pozām miegam un tam, cik īsti lietderīgi ir bezrecepšu uztura bagātinātāji, piemēram, miega hormons melatonīns.
Agrās stundas skolā – legāla spīdzināšana?
Vasaras brīvlaiks, kad daudzi skolēni varēja gulēt, cik ilgi sirds kāro, garām. No šī brīvā režīma nu acumirklī atkal jāpārslēdzas uz agrajiem rītiem skolas solā. Ko par to domā miega speciālisti? Vai šāds režīms vispār ir piemērots bērnam un jaunietim?
"Šis nav OK. Man ir ļoti liels prieks, ka tiesībsargs par šo sācis runāt," stāsta miega speciāliste un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra speciāliste Marta Celmiņa. Viņa pati iesaistījusies šī jautājuma risināšanā un gatavo dokumentu tiesībsargam, uzskaitot visas negatīvās sekas garīgajai un fiziskajai veselībai, ko jauniešiem var nodarīt pārāk agra celšanās. "Jaunieši nav mini pieaugušie, kā mēs iedomājamies," atgādina Celmiņa. "Pusaudžiem skolas sākums pulksten 7.30 vai 8 ir pilnīgi nepiemērots. Es teiktu, ka tā ir legāla spīdzināšana. Mazus bērnus izprotam un respektējam, ka zīdainītis iet gulēt astoņos deviņos, guļ visu nakti, vairākas reizes naktī ceļas un tad vēl guļ divas vai trīs diendusas. Mēs to pieņemam un respektējam. Kāpēc mēs kā sabiedrība nerespektējam pusaudžu īpatnības?" neizpratnē ir speciāliste.
Celmiņa skaidro, ka pusaudžiem smadzenes strādā drusku citādāk, un arī miega hormons melatonīns izdalās vēlāk naktī. "Tas nozīmē, ka viņi sajūt miegainību vēlāk nekā pieaugušie. Iekšējais pulkstenis ir pārbīdīts uz priekšu," bilst Celmiņa un saka – ieguvēji būtu visi, ja jauniešiem skola sāktos vēlāk.
Ja jau par melatonīnu...
Ja grūti aizmigt, vai jālieto melatonīns, kas pēdējā laikā ir visnotaļ populārs? Cerīgajiem ekspertes "spārnus aplauž" – tā nav maģiskā tabletīte, kas atrisinās visas miega problēmas.
"Melatonīns ir hormons, ko izstrādā smadzenes, un tas notiek dabiski. Ja mūsu dzīves ritms ir miegam nedraudzīgs, šķitīs – iedzeršu melatonīnu, un viss būs labāk. Nav tas jādzer, jo mums tas izstrādājas dabiski," uzsver Celmiņa. Izņēmumi varētu būt cilvēki ar autiska spektra traucējumiem, kam smadzenes var melatonīnu izstrādāt mazāk, vai seniori. Taču tur drīzāk runa ir par ilgstošas iedarbības preparātu, kas izdalās pamazām un palīdz noturēt miegu visas nakts garumā, nevis strādā kā "brīnumtabletīte" ātrai aizmigšanai. Absolūtajam vairumam to nav nepieciešams lietot ikdienā.
Natālija Bērziņa, psihiatre, medicīnas zinātņu doktore un bezmiega ārstēšanas speciāliste papildina – cilvēkiem pēc 55 gadu vecuma, kam ir bezmiegs kā klīniskā diagnoze, vadlīnijas nosaka arī melatonīna pielietošanu. Taču svarīgi piebilst, ka te runa ir par recepšu preparātu, ko izraksta ārsts, nevis bezrecepšu tabletītēm, kuras var nopirkt jebkurš. Viņa piekrīt Celmiņai un paskaidro, ka visvairāk melatonīnu smadzenes izstrādā 7 līdz 10 gadu vecumā, un pēc tam šis daudzums pakāpeniski samazinās, taču tas nenotiek tik strauji un būtiski, lai visiem pieaugušajiem nu būtu jādzer melatonīns.
Raidījumā spriežam arī par to, vai nedēļas nogalē var "atgulēt" sev darba dienu laikā "nozagtās" miega stundas. Spriežam, uz kura sāna labāk gulēt, kā arī prātojam par to, vai diendusas nevajadzētu ieviest kā normālu praksi arī pieaugušo darba vidē, ne tikai bērnu dārzos. Raidījumu klausies "Spotify", "Apple Podcasts" un citās podkāstu platformās, kā arī skaties "YouTube".
--
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
