Biežāk sūkstamies par to, ka miega par maz. Kāds nevar iemigt, kādam traucē darba režīms, kāds pat lepojas ar to, ka var gulēt tikai četras stundas diennaktī un rauties kā darba zirgs. Un tad daļa no šiem cilvēkiem brīvdienās nu cenšas sakrāto miega parādu "atgulēt". Taču šim kredītam procenti aug tik strauji, ka to atdot nav iespējams. Turklāt arī pārāk ilgi gulēt nav vēlams, raidījumā "Zinātne vai muļķības" stāsta miega speciālistes Marta Celmiņa un Natālija Bērziņa.
Miegs dziedē, miegs atpūtina ķermeni un prātu, sagatavo mūs jaunai dienai. Varētu šķist – jo vairāk miega, jo labāk! Taču tas ir gluži aplami. Ir kvalitatīvi pētījumi, kas pierādīja – cilvēkiem, kuri guļ mazāk par četrām un vairāk par 10 stundām, pieaug kardiovaskulāro saslimšanu risks. Pārlieku liels miega daudzums var būt saistīts ar dažādiem veselības riskiem, brīdina Bērziņa.
Nav jātiecas uz "jo ilgāk, jo labāk". Ja par daudz guļam, mūsu ikdiena cieš arī citos veidos, piemēram, samazinās fiziskā aktivitāte. "Tas jāatceras. Pacienti nāk konsultēties un saka, ka mums visiem jāguļ no 7 līdz 9 stundām. "Es gribu 9, tas taču ir labāk par 7!" Tā tas nestrādā, tā ir individuāla varibialitāte," skaidro Bērziņa, psihiatre, medicīnas zinātņu doktore un bezmiega ārstēšanas speciāliste.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra speciāliste Marta Celmiņa norāda, ka tā dēvēto miega parādu nevar "atdot" ar kārtīgu miega maratonu nedēļas nogalē. "Ja man komforta zona ir astoņas stundas miega, bet es piecas dienas nedēļā guļu pa sešām stundām, darba nedēļas griezumā izveidojas 10 stundu miega parāds. Pamēģini nedēļas nogalē gulēt ilgāk. Cik ilgi varēsi nogulēt? 10 stundas? Tu miega parādu "neatgulēsi"!" skaidro Celmiņa.
Ja kāds visu laiku ir miegains un, šķiet, varētu gulēt mūžību, vai vismaz 15 stundas noteikti, tad speciālistes vispirms rosina padomāt par ikdienas miega režīmu. Pirmā lieta, ko šādiem pacientiem jautās speciālists, būs par to, cik daudz cilvēks guļ. Ja tās regulāri ir 6 vai mazāk stundas, nav brīnums, ka visu laiku ir miegainības sajūta. Ja nepieciešamās stundas tiek "savāktas", tas vēl nav viss. Jādomā arī, vai kaut kas netraucē miega kvalitātei. Cilvēkam naktī mostoties augšā neskaitāmas reizes trauksmes, trokšņu vai citu traucēkļu dēļ, netiek savākts nepieciešamais dziļā un REM miega daudzums.
Par to jādomā, lai labs miegs būtu ikdiena, nevis ciešanās līdz dažām brīvajām dienām, kad "varēs kārtīgi izgulēties". Jo arī par daudz gulēt nav vēlams.
Klausies raidījumu "Zinātne vai muļķības" platformās "Spotify", "Apple Podcasts" un "YouTube", un uzzini, vai melatonīna uztura bagātinātāji atrisinās tavas bezmiega problēmas? Kura ir labākā poza gulēšanai? Vai diendusām jābūt normai arī pieaugušajiem, ne tikai maziem bērniem?
--
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
