Viedpulksteņu dati par miega kvalitāti un fāzēm – kuriem rādītājiem nevar uzticēties

Ko tad mēra viedpulksteņi, un vai tiem ir spējas izķidāt mūsu miegu tik smalki, kā sola ražotājs? Psihiatre, medicīnas zinātņu doktore un bezmiega ārstēšanas speciāliste Natālija Bērziņa raidījumā saka, ka rādītājiem var ticēt tikai nosacīti. Orientējoši šie dati ļauj saprast, vai gulēts pietiekami ilgi, taču "pareizu informāciju par miega fāzēm pulkstenis nesniedz". Būtībā secinājumus par tavu miegu šīs ierīces un saistīto lietotņu algoritmi izdara pēc diviem mērījumiem – žiroskopa un akselerometra datiem par kustībām, kā arī pulsometra datiem par mūsu sirdsdarbību.

Šo to no tā var pateikt – ja cilvēks noteiktu laika periodu faktiski nekustas, tad var pieņemt, ka guļ. Kombinējot to, cik daudz un kā miegā kustamies, ar sirdsdarbības rādītājiem, šo ierīču algoritmi mēģina noteikt, cik ilgi esam aizmiguši un cik ilgi pavadīts noteiktā miega fāzē. Kaut tehnoloģijas strauji pilnveidojas, un arī datu apjoms, ar kuru trenēt algoritmus, ir grandiozs, līdz galam uzticēties šiem rādītājiem nevar. Arī eksperimentos gūtie rezultāti uzrāda novirzes no zelta standarta mērījuma – polisomnogrāfijas. Piemēram, šajā 2023. gadā publicētajā pētījumā secināts, ka viedierīces diezgan labi tika galā ar miega fāžu aptuvenu noteikšanu, taču vairums ierīču stipri pārvērtēja miega kvalitāti un nereti arī mirkļus, kuros cilvēks ir pamodies, fiksēja kā vieglā miega fāzi, nevis nomodu.

Dziļākai izpratnei par miega fāzēm jāveic polisomnogrāfija jeb miega analīze, kas aizvien ir zelta standarts miega kvalitātes mērījumos. Un tur ar akselerometru un pulsometru nepietiks. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra speciāliste Marta Celmiņa īsi ieskicē, ko tad šis viss miega laboratorijās veiktais process ietver.

"Tur ir elektroencefalogrāfija (smadzeņu elektriskās aktivitātes mērīšanai), elektrookulogrāfija (acu kustību mērīšana), lai noteiktu REM jeb ātro acu kustību miega fāzi. Tiek mērīta arī elpošana – zem deguna un pie mutes ir caurulītes. Ap krūtīm un vēderu ir jostas, kas mēra elpošanas kustības. Tiek veikta elektrokardiogrāfija, uz pirksta ir skābekļa mērītājs, zem zoda ir muskuļu tonusu mērītājs, un pacients miega laikā arī tiek filmēts," uzskaita speciāliste. Un nu iedomājies, ka tev šajā visā "gadžetu" un ierīču jūklī vēl ir arī jāaizmieg.

Celmiņa uzskata, ka ar laiku viedierīces kļūs arvien labākas, un arī šobrīd jau ir daži rādītāji, kurus var ņemt vērā. Piemēram, miega ilgums. Ja tas kalpo kā orientieris un cilvēks secina – ir gulētas vien sešas stundas, bet vajadzētu vismaz septiņas –, tas nav nekas slikts. Taču pārāk nopietni ņemt galvā viedpulksteņu uzrādīto par miega fāzēm gan nevajadzētu. Viņa stāsta, ka pacienti bijuši pat satraukti, ka nakts laikā ir "tikai" trīs stundas dziļā miega. Ja tā tiešām ir, tad trīs stundas ir ļoti daudz. "Dziļajam miegam jābūt tikai 20 procentiem no kopējā miega daudzuma. Ja cilvēkam dziļais miegs ir trīs stundas, tad iedomājaties – viņam kopā jāguļ 15 stundas!" Tas veselam cilvēkam ir stipri par daudz.

Bezmiega ārstēšanas speciāliste Bērziņa arī piebilst, ka nereti pārlieka paļaušanās uz viedierīču uzrādītajiem miega datiem var veicināt stresu. Ja no rīta redzi, ka "ķermeņa baterijas" rādītājs ir tikai 60, tad strauji krīt... "Ja cilvēks sāk par to uztraukties, sāk domāt par miegu, cenšas gulēt vairāk un iedzīvojas bezmiegā, tad tas nav labs variants," brīdina Bērziņa.

Raidījumā spriežam arī par to, vai nedēļas nogalē var "atgulēt" sev darba dienu laikā "nozagtās" miega stundas. Spriežam, uz kura sāna labāk gulēt, kā arī prātojam par to, vai melatonīna uztura bagātinātāji ir lietderīgs palīgs labākai iemigšanai. Raidījumu klausies "Spotify", "Apple Podcasts" un citās podkāstu platformās, kā arī skaties "YouTube".

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".