Ne tikai nespēks un tumši loki zem acīm: deviņi miega trūkuma vēstneši

Neapšaubāmi miega trūkums nenāk par labu neviena veselībai un atsevišķos gadījumos var būt pat dzīvībai bīstams. Lai tu savu veselību un arī dzīvību nepakļautu riskam, šoreiz piedāvājam iepazīties ar deviņiem miega trūkuma vēstnešiem. Atceries – ja pati nespēj savest kārtībā savu miega grafiku, nebaidies doties pie ārsta un lūgt palīdzību.

''Ja smadzenes no miega nesaņem nepieciešamo enerģiju, tās mēģina to iegūt no pārtikas,'' portālā ''Health'' skaidro Kriss Vinters, neirologs un miega speciālists. Miega trūkums var palielināt grelīna, kas pazīstams arī kā bada hormons, ražošanu zarnās. Pārāk daudz grelīna liek tavam ķermenim alkt treknus un saldus ēdienus. Tāpat slikts miegs var izjaukt sāta hormona leptīna darbību. ''Kad neguli pareizi, tev ir tendence ēst vairāk to, kas tev kārojas, jo tu nejūti signālus, kas mudina ēšanu pārtraukt,'' stāsta Vinters.

Kopā ar palielinātu apetīti nāk vēl viens nepatīkams miega trūkuma simptoms – svara pieaugums. ''Kad tu esi nogurusi, tu nepievērst uzmanību tam, ko ēd,'' teic Vinters. ''Tu vienkārši meklē jebko, kas palīdzēs palikt nomodā.'' Tā kā grelīns un leptīns jau nestrādā normas robežās, tavs ķermenis alkst eļļā vārītus ēdienus un saldumus, lai tu spētu pārdzīvot dienu. Un tas ir vieglākais veids, kā jostasvietu darīt platāku.

Tāpat miega trūkums var tieši ietekmēt vielmaiņu, paskaidro Vinters. Bez pienācīgas atpūtas tā mēdz palēnināties. 2012. gada ''Annals of Internal Medicine'' publicētais pētījums rāda – tikai četras ar pusi stundas miega četras dienas no vietas var par 30 procentiem samazināt tauku šūnu spēju reaģēt uz insulīnu – hormonu, kas atbildīgs par enerģijas regulēšanu.

Cilvēki mēdz rīkoties neapdomīgi, kad viņi ir enerģijas izsmelti, skaidro medicīnas zinātņu doktore Geila Salca. ''Tava spēja pateikt: ''Nē, man nevajadzētu ēst vēl vienu šokolādes batoniņu,'' ir ļoti apgrūtināta.'' Tiesa, tas neattiecas tikai uz našķēšanos. Iespējams, tu dari vai saki kaut ko, ko tu patiesībā nedomā vai nevēlies, piemēram, ne par ko uzkliedz partnerim vai kādam kolēģim.

Ja esi pamanījusi, ka tev ir grūtāk nekā parasti tikt galā ar projektiem darbā vai mājās, vainīgs varētu būt miega trūkums. ''Miega trūkums var ietekmēt ātrumu un augstāka līmeņa kognitīvo apstrādi,'' paskaidro Čikāgas Ziemeļrietumu universitātes neiroloģijas studiju docente Kellija Beirone. Tas nozīmē, ka būtiskas funkcijas, piemēram, problēmu risināšana vai laika pārvaldība, kļūst vēl grūtāk izpildāmas.

Ja tev ir raksturīga paklupšana uz līdzenas vietas, iespējams, draugi tevi sauc par neveiklu. Taču, ja tu klūpi un krīti vairākas reizes dienā, tas var nozīmēt, ka esi pārāk nogurusi, lai patiešām koncentrētos uz to, kurp dodies. Miega trūkuma dēļ pazeminātam reakcijas laikam un samazinātai koncentrēšanās spējai pievienojas arī apgrūtinātas kustības. ''Kad staigā augšup un lejup pa kāpnēm, notiek liela informācijas apstrāde,'' paskaidro Vinters. ''Ja tev trūkst miega, šo informāciju tu nespēj pietiekami labi apstrādāt.''

Tev var likties, ka tavas emocijas ir nekontrolējamas, ja tev trūkst miega. ''Cilvēks kļūst pārāk reaģējošs uz visiem emocionālajiem stimuliem,'' stāsta Beirone. Līdz ar to lietas un norises, kas līdz šim tevī neizraisīja sakāpinātas emocijas, piemēram, skumja filma vai termiņi darbā, var veicināt trauksmi, skumjas vai dusmas. Var būt arī cilvēki, kas pēkšņi izjūt milzīgu prieku un patīkamu satraukumu.

Vēl viena lieta, kas var ciest no slikta miega, ir tava imūnsistēma. ''Ja guli nepietiekami, var veidoties nozīmīgas problēmas saistībā ar tava ķermeņa spēju cīnīties ar infekcijām un vīrusiem,'' stāsta Vinters. Tāpat miega trūkuma dēļ no saaukstēšanās atbrīvoties varētu būt krietni grūtāk. Un, ņemot vērā šobrīd vēl neapkaroto koronavīrusa pandēmiju, kad stipra imūnsistēma ir nepieciešama ikvienam, lai spētu vīrusu atvairīt vai pārslimot tā izraisīto saslimšanu vieglāk, vislabāk atrast veidu, kā beidzot izgulēties un neciest no miega trūkuma.

''Kad cilvēks ir noguris, viņš nevar kontrolēt arī acu muskuļus,'' paskaidro oftalmologs Stīvens Šanboms. Miega trūkums nogurdina ciliāro muskuli, kas palīdz tavām acīm koncentrēties. Rezultātā tev ir grūtāk redzēt tuvumā. Vēl ir acu muskuļi, kas kustina aci no vienas puses uz otru un uz augšu un leju. ''Daudziem cilvēkiem ir muskuļu nelīdzsvarotība, tādējādi viņu acis nestrādā kopā,'' stāsta Šanboms, bet veselam un izgulējušam cilvēkam šī muskuļu nelīdzsvarotība var būt arī nemanāma, jo acs muskuļi to kontrolē. Savukārt miega trūkums acs muskuļu nelīdzsvarotību padara grūtāk kontrolējamu, kas var izraisīt redzes dubultošanos.

Kad uz dažām sekundēm piever acis un arī iemiedz, to neapzinoties, to sauc par mikromiegu. ''Smadzenes it kā pasaka: ''Man vienalga, ko tu dari. Mēs ejam gulēt.'''' teic Vinters. Tas ir veids, kā tavs ķermenis piespiež doties tev nepieciešamajā atpūtā. Lielākā problēma ir tā, ka mikromiegs var būt ārkārtīgi bīstams, ja atrodies pie stūres. Ja tu kādreiz uz ceļa jūties pārmērīgi miegaina, visdrošāk būtu apstāties un atpūsties, līdz jūties gatava atkal sēsties pie stūres.