Kā uzkoda pasniegts šķiņķis ar Čederas sieru un ābolu čatniju, kā arī kraukšķīgu maizīti. Pamatēdienā piedāvāts jūras asaris ar kartupeļu biezeni, spinātu lapām, kaperiem un kūpinātām garnelēm sviestā. Bet deserts – neliela tarte ar saldkrējuma saldējumu.
Pētījums notika pavisam vienkārši – daļai ēdāju tika iedoti viegli galda piederumi no ne pārāk smaga metāla, bet otrai pusei – izsmalcināti galda piederumi no augstas kvalitātes metāliem, kas reizē ir arī smagāki. Pēc maltītēm zinātnieki vaicāja pētījuma dalībniekiem, ko viņi domāja par maltīti un cik daudz par to maksātu. Tāpat, noskaidroja arī to, kā pusdienotājiem garšojis ēdiens. Pēc rezultātu apkopošanas zinātnieki secinājuši, ka tās personas, kuru rīcībā maltītes laikā bijuši smagākie un kvalitatīvākie galda piederumi, to izbaudījuši vairāk un atzinuši kā garšīgāku, nekā tie respondenti, kuru rīcībā bija vieglie un lētie galda piederumi.
Pētnieki ņēma arī vērā trauku krāsas aspektu, izvaicājot ēdājus par viņu vērtējumu pret ēdienu. Mišela komanda pēc pētījuma arī secinājusi, ka maltīti cilvēki vērtē nevis tikai pēc garšas aspekta, bet to spēcīgi ietekmē arī šķīvja krāsa. Šajā pētījumā maltīte pasniegta uz divu krāsu šķīvjiem – melniem un baltiem. Pēc pētījuma rezultātiem, maltīti augstāk novērtējuši tie, kuri to ēduši no melna kvadrāta formas šķīvja.
Secinājumi pēc pētījuma ir daudzi, taču nozīmīgākais ir tas, ka ēdienu baudīšanas mākslā ir daudz aspektu, kurus pētīt no zinātnes viedokļa par to, kā maltīti uztver ne tikai mūsu garšu kārpiņas, bet arī acis un tauste. Gastrofizika, kas ir nesena pētniecības nozare, vēl tikai plaukst.