Ko un kā ēst un dzert, kad plosās karstuma vilnis

Dienas laikā dažādos dabiskos veidos zaudējam līdz pat 2,5 litriem šķidruma. Tas jākompensē, un dietologa ieteikums ir izdzert 6-8 glāzes šķidruma dienā. Protams, te daudz ko nosaka vecums, dzīvesveids, veselības stāvoklis un citi faktori. Piemēram, cilvēki ar ļoti aktīvu dzīvesveidu ar sviedriem vien zaudē vairāk šķidruma nekā citi, tāpēc viņiem šķidrums būtu jāuzņem vairāk.

Vai tikai ūdens dzeršana skaitās šķidruma uzņemšana? Labā ziņa ir tā, ka obligātajās 6-8 glāzēs ietilpst arī bezcukura dzērieni, tēja un kafija, pat piens. Jāatceras gan, ka dzērieniem ar kofeīnu ir diurētisks efekts – tie liek zaudēt vairāk šķidruma, tā kā ar tiem aizrauties īpaši karstā laikā nevajadzētu. Arī augļu sulas un smūtiji ir pieskaitāmi šķidrumiem, taču tos gan dietologs iesaka dzert ne vairāk kā 150 ml dienā, jo tie satur daudz dabiskā cukura.

Karstuma viļņu laikā pie šķidruma uzņemšanas jāpiedomā īpaši. Augstāka temperatūra un gaisa mitrums palielina ātrumu, kādā mitrums iztvaiko no ādas, kas nozīmē, ka mēs vairāk svīstam. Tāpēc mums biežāk jāpapildina šķidruma līmenis organismā. Te noder visi ieteiktie dzēriena veidi, ņemot vērā jūsu veselības stāvokli un fizisko aktivitāti. Jāatceras: jo vairāk šķidruma zaudējam ar ādu un citos ķermenisku reakciju veidos, jo vairāk tas jāuzņem. Cilvēkiem ar aktīvu un sportisku dzīvesveidu dietologs Torenss iesaka sporta dzērienus, kas īpaši radīti šķidruma līmeņa paaugstināšanai un saglabāšanai organismā.

Cilvēki ar ideālu veselību lieko šķidrumu parasti vienkārši izčurā – nieres pastrādā biežāk un tiek ar šķidruma daudzumu galā. Taču cilvēkiem ar nieru, sirds vai citām slimībām noteikti nevajadzētu bez ārsta padoma sekot vispārējiem pieņēmumiem par uzņemamā šķidruma daudzumu – te noteikti jākonsultējas ar ārstu, uzsver dietologs.

Pārāk daudz ūdens, kas patērēts īsā laika posmā, var izraisīt nieru nespēju uzturēt elektrolītu līdzsvaru, tāpēc asinis kļūst ļoti atšķaidītas. Tas ietekmē ķermeņa funkcijas, piemēram, asinsspiedienu. Hiponatriēmija ir stāvoklis, ko var izraisīt pārāk daudz ūdens, kā rezultātā nātrija līmenis organismā bīstami pazeminās. Ir arī dažādas veselības problēmas, kad liekais ūdens uzkrājas, tāpēc – jā, ja cilvēka veselības stāvoklis nav ideāls, šķidrumu ir iespējams uzņemt par daudz. Ne velti arī pilnīgi veseliem cilvēkiem vidējā norma ir 6-8 glāzes dienā, nevis – dzer, cik lien iekšā.

Kā stāsta dietologs Kerijs Torenss, ar ēdienu uzņemam 20-30 procentus no nepieciešamā šķidruma daudzuma. Augļi un dārzeņi vienmēr ir veselīga izvēle, bet ir tādi, kas satur vairāk šķidruma nekā citi un īpaši labi palīdz uzturēt vajadzīgo šķidruma līmeni mūsu karstuma nogurdinātajos organismos. Lūk, karstā laika augļu un dārzeņu supervaroņu tops.

Zemenes. Receptes sulīgai iedvesmai te

Gurķis. Izmēģini dažas receptes, kas sniegs veldzi un uzmundrinās

Kabacis. Kabači ir lieliski, maigi, sulīgi – receptes te

Selerija. Kraukšķīga, sulīga, figūrai draudzīga komandas spēlētāja receptēs

Lapu salāti. Vecie labie? Drīzāk jau – mūžam jaunie, lūk, receptes

Melone. Sulīga, veselīga, delikāta sastāvdaļa lieliskās receptēs, pamēģini klasiku

Te nu nāk dažas fizioloģiski pamatotas un skarbas patiesības. Saldējums, saldēti augļu dzērieni un atdzesēti deserti šķiet dabiska izvēle, lai atvēsinātos. Varam tos saukt par atvēsinošiem, spirdzinošiem un tamlīdzīgi, bet cilvēka ķermeņa reakcijas tas nemaina. Dietologs Torenss uzsver: auksti ēdieni un dzērieni ir īslaicīgs atvēsinājums. Tas tāpēc, skaidro dietologs, ka pārtikas patēriņš izraisa ķermeņa temperatūras paaugstināšanos, jo gremošanas process rada siltumu. Ātro atdzišanu, ko veicina auksti ēdieni un dzērieni, ķermenis kompensē, paaugstinot temperatūru. Galu galā, pēc īsa brīža būs vēl karstāk nekā pirms aukstā ēdiena baudīšanas.

Runājot par aukstu dzērienu iedarbību – ķermenis reaģē tieši tāpat. Dzert kaut ko karstu saulainā dienā nav pirmais, kas nāk prātā, taču tieši siltie dzērieni faktiski var palīdzēt regulēt ķermeņa temperatūru. Dietologs to skaidro tādējādi, ka karstie dzērieni liek ķermeņa temperatūrai paaugstināties, kas savukārt visai ķermeņa sistēmai liek zvanīt trauksmes zvanus un iedarbināt dzesēšanas mehānismus. Rezultātā mēs vēl vairāk svīstam, lai zaudētu siltumu caur ādu. Un jūtamies labāk. Arī tādi pārtikas produkti, kā, piemēram, garšvielas un čili paaugstina ķermeņa temperatūru, jo tie sāk mūsu metabolisma ķēdi, veicinot svīšanu, kurai ir dzesēšanas efekts. Tātad – karsta tēja ar ingveru, karsta vasaras zupa ar čili un citi svīšanas efektu veicinoši produkti (nē, alkohols nav viens no tiem, jo dramatiski veicina dehidratizāciju!) ir karstas vasaras ēdienkartei ļoti atbilstoši produkti.