Menca
Menca ir viena no plašāk izmantotajām baltajām zivīm un tai ir arī neskaitāmas pasugas. Piedevām, tā ir arī ļoti garda un meklējama ne vien pie ievesto zivju plauktiem, bet noķerama arī Baltijas jūrā. Mencu baltā gaļa ir ļoti blīva, maigas garšas un liesa – to ieteicams baudīt teju tikpat bieži, cik tunci. Vēl mencās ir daudz minerālvielu. Visvairāk kalcija, jona un selēna.
Mencu var gatavot dažādi, taču tā lieliska būs tādās receptēs, kur baltā zivs ir jāsautē vai jāsāla. Mencu pirms grilēšanas viegli iemarinē vai iesāli, tad tās gaļa kļūs stingrāka. No mencas vari pagatavot arī burvīgu sacepumu – fileju sakapā, pievieno saceptus sīpolus un selerijas kātu, zaļumus, olu, rīvmaizi un garšvielas. Visu samaisa un ieliek ledusskapī ievilkties. Pēc tam liek cepamajā traukā, kas ieziesta ar olīveļļu, un cep cepeškrāsnī aptuveni 20 minūtes. Garšai var pievienot arī citus dārzeņus, piemēram, papriku.
Pikša
Mencu dzimtas zivs, kas dzīvo Ziemeļatlantijas okeāna dziļajos un tīrajos ūdeņos. Pikšas baltā gaļa ir ideāli piemērota vārīšanai, tāpēc to izvēlies zivju zupām, vieglām maltītēm ar rīsiem, vai salātiem. Fantastiski tā garšos kopā ar vēžu mērci. Pie mums pikšu, līdzīgi kā citas ievestās zivis, vari nopirkt saldētā veidā. Ja paveicas, zivju paviljonā vari meklēt arī nesaldētu.
Pikšās ir daudz vērtīgo uzturvielu un vitamīnu. Piemēram, B vitamīni, kalcijs, fosfors, selēns.
To filejas ir ļoti līdzīgas mencām, tāpēc abas ir praktiski neatšķiramas. Svaiga zivs fileja būs stingra un turēsies kopā, bet nostāvējusies Pikšas fileja būs irdena un gatavojot ātri izjuks. Vēl viens veids, kā gatavot pikšu – to žāvēt vai kūpināt. Rūpnieciski ražotie kūpinājumi un žāvējumi bieži vien tiek iekrāsoti dzelteni.
Pangasija
Pangasijas ir tās zivis, kuras mūsu veikalos plašā klāstā var nopirkt saldētas un jau sadalītas pa fileju porcijām. Tā ir ļoti lēta, tāpēc arī izdevīga ekonomiskām maltītēm. Pie mums tās atceļo no Āzijas.
Pangasijas filejas ir ideāli piemērotas vienkāršām maltītēm, tāpēc vislabākā metode ir cepšana cepeškrāsnī vai uz pannas. Tā ir īpaši pateicīga ātrām maltītēm, jo pangasijā ir maz asaku. Zivis ir bagātas ar Omega 3 taukskābēm, A, D un E vitamīniem. Zivs baltā gaļa ir liesa, bet mitra. Pangasijas ceptās filejas garšos lieliski kopā ar lapu salātiem vai panētas rīvmaizē ar kartupeļiem, gluži, kā ēd angļi.
Pollaks
Vēl viena zivs no mencu dzimtas, kas pēc izskata ir krietni līdzīga jau pieminētajai Baltijas jūras mencai. Taču pollaks reti kad pietuvojas mūsu ūdeņiem, biežāk nozvejojams Norvēģijas un Īslandes ūdeņos, no kurienes to ved arī uz Latvijas tirgiem.
Ēdienos to izmanto gluži tāpat kā mencu – cep, sautē, grilē. Pollakam ir spēcīga garša, un tā tiek izmantota kā viena no zivju pirkstiņu sastāvdaļām. Tos viegli vari pagatavot arī pats – sasmalcini pollaka fileju, sataisi no tās garenus stiebriņus, par saistvielu izmantojot olu, un apviļā rīvmaizē. Tie būs daudz veselīgāki un gardāki, kā rūpnieciski ražotie.
Heks
Heks ir viena no Eiropā visvairāk patērētajām baltajām zivīm. To veikalos var iegādāties gan atdzesētu, gan saldētu un jau sadalītu filejās. Heka gaļa ir izteikti balta. Svaiga fileja ir izteikti mīksta, bet gatavojot tā kļūst stingra. Heks, tāpat kā daudzas citas zivis, ir bagāts ar fosforu, kalciju un citām vērtīgām minerālvielām.
Lai gan heku var gatavot dažādi, vispateicīgākais tas ir tādām maltitēm, kur zivs ir jācep uz pannas, cepeškrāsnī vai grila, jo heka fileja sadrūp. Taču, ņemot vērā šo īpašību, heks būs ideāli piemērots zivju zupām, kurās tā fileja sadalīsies nelielos gabaliņos.
Līdaka
Viena no plēsīgākajām Latvijas ūdeņu iemītniece līdaka, kura ir ārkārtīgi garda. Ezeru un upju iemītniece, kura mīl tīrību, tāpēc mitinās tādās ūdenstilpnēs, kurām cauri tek kāds avots. Līdakas gaļā ir ļoti maz tauku, tajā ir daudz Kalcija un C vitamīna.
Kulinārijā veselas līdakas un to filejas vasaras sezonā izmanto bieži. Veselas, nelielas līdakas cep cepeškrāsnī, apkaisot ar sāli un garšvielām, pirms tam to rūpīgi iztīrot. Bet, lai gatavošanas procesā noņemtu zivij nelielo sūrumu, to var sautēt pannā pienā vai saldajā krējumā. Gardas ir arī līdakas kotletes un sautējumi.
Asaris
Mazie plēsēji asari pie mums ir itin viegli noķerami ezeros, gan vasaras sezonā, gan ziemas. Kaislīgākie makšķernieki ik gadu dodas pat uz Pērnavu, lai tikai noķertu gardo plēsējzivi. Asaru gaļā ir daudz proteīnu, dzelzs, kālija un fosfora.
Asari lieliski garšo cepti uz pannas, panēti miltos, kūpināti un žāvēti. No asariem sanāk arī gards buljons zupām, tāpēc to galvas vari novārīt un buljonu uzglabāt saldētavā vai ledusskapī. Asaris pats par sevi būs lielisks pamatēdiens, taču tā pagatavošanā un ēšanā jābūt uzmanīgiem, jo tam ir daudz sīku asaku. Bet vasarās tas noteikti ir jābauda grilēts citrona marinādē, kopā ar dārzeņiem.
Ķīsis
Pavisam nelielā zivtele, kas pēc skata ir draudīga, bet dabas – plēsīga. Ķīši aug ļoti lēnām, un to vidējais izmērs ir ap 15 centimetriem. Tāpat kā citas zivis, tas ir bagāts ar fosforu, proteīniem un kāliju.
Ja makšķerējot gadās ķīšus noķert, tos noteikti nevajag smādēt, bet gan ņemt līdzi. Ķīši gan nebūs tik pateicīgi cepšanai, sacepumiem un grilēšanai, sava nelielā izmēra dēļ, taču tie lieliski garšos asās zivju zupās, kurās ir pietiekami daudz piparu. Ja starp ēdājiem ir īpaši izturīgi, tad ķīša zupa ar nedaudz degvīna būs lielisks paģiru ēdiens.
Rauda
Raudas ir vienas no visbiežāk sastopamajām un noķeramajām zivīm mūsu ūdeņos. Nevajag bīties no raudu nelielajiem izmēriem – tā ir to pagatavošanas priekšrocība. Raudās ir daudz kalcija un dzelzs, tajās ir maz tauku, tāpēc tās ir tikpat vērtīgas uzturā, kā visas pārējās nosauktās zivis.
Lai gan no raudas nesanāks tik laba zupa vai sacepums, tās būs lieliskas marinēšanai, kā arī kotletēs. Raudu kotletes gatavo no iztīrītām raudu filejām, kas izmērcētas pienā. Pēc tam samaļ filejas gabaliņus gaļasmašīnā, pievieno olu, izmērcētu baltmaizi, garšvielas un sajauc kotlešu masā. Cep apviļātas rīvmaizē. Bet apceptas raudas marinē sīpolos – garšos debešķīgi!
Zandarts
Vēl viena baltās gaļas zivs, kas noteikti jāpiemin, ir zandarts. Līdz tā makšķerēšanai gan nedaudz jāpagaida, bet informācija noteikti jāievāc laikus. Zandartus meklē Latvijas ūdenstilpnēs, kas savienojas ar jūru. Mākslīgi ielaistas un lieliski iedzīvojušās tās ir arī citos ezeros.
Zandarti ir pateicīgi gatavošanai, jo tiem ir maz asaku. Tos vari grilēt, cept cepeškrāsnī, gatavot no tiem kotletes. Apceptas, vārītas vai sautētas zandarta filejas būs lieliska piedeva lapu salātiem. Bet uz galda tas spīdēs, ja pasniegsi to kā pamatēdienu – pildītu ar dārzeņiem. No tā vari pagatavot arī sacepumu, sagriežot to nelielos gabaliņos un pievienojot tomātus. Neparastākai maltītei – izvāri zandartu vīnā un pasniedz pie rīsiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
