Foto: Shutterstock
Starp daudzajiem produktiem, ko ikdienā gatavojam un lietojam uzturā, nereti pavīd arī kāds no gaļas subproduktiem jeb uzturā lietojamiem dzīvnieku iekšējiem orgāniem. Piemēram, aknas esam atzinuši par tīkamām, bet mēles un sirdis daži neparko neiekļaus savā ēdienkartē. Tomēr subproduktus nevajadzētu nopelt, līdz tie kaut reizi nav pagaršoti – ne velti no tiem tiek gatavotas delikateses.

Subprodukti ir ne tikai pavāru atzīti, bet arī uztura speciālistu slavēti, jo sastāva ziņā neatpaliek no gaļas, bet vitamīnu tajos ir pat vairāk. Vienīgais, kas patiesi varētu atturēt – neierastais izskats un nepieciešamība ilgāk un pamatīgāk sagatavot.

Subproduktus varam iegūt teju no visiem dzīvniekiem, kas tiek audzēti lietošanai uzturā – liellopa, cūkas, aitas, kazas, vistas, tītara un citiem. Pēc uzbūves subprodukti var būt gaļaini-kaulaini (astes, galvas), mīksti (aknas, sirdis, plaušas, nieres, liesas, smadzenes, mēles), vilnaini (pirms apstrādes noklāti ar spalvām, vilnu), kā arī gļotaini (piemēram, liellopa kuņģis).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!