Virtuves pamati: ievārījumi, marmelādes, želejas un citi augļu konservētie gardumi

Taču konservēto augļu un ogu produktu veidu ir salīdzinoši daudz. Kā neapmulst un pateikt, vai tas, ko esi iecerējis pagatavot, ir ievārījums, želeja, marmelāde vai aizvien vairāk dzirdētais čatnijs? "Tasty" ir sagatavojis nelielu špikeri ar katra konservētā produkta raksturojumu un pašu svarīgāko informāciju, lai visu nedēvētu ievārījuma vārdā, bet gardos augļu un ogu novārījumus varētu atšķirt galvenokārt pēc tā, kādā formā un konsistencē tie ir.

Ievārījumu zina teju katrs. To ziež ne tikai uz siltas baltmaizes vai rupjmaizes šķēlītes, bet arī uz pankūkām un starp biskvīta kūkas kārtām. Kas ir tas, kas ievārījumu padara īpašu? To vāra no veselām ogām vai lielos gabaliņos sagrieztiem augļiem, piemēram, zemenēm, ķiršiem, avenēm, āboliem, cidonijām, brūklenēm, mellenēm un citām izejvielām, kas sastāda teju ¾ no pagatavotā garduma. Galvenais princips – vispirms ogas vai augļus novāra ūdenī, un pēc tam verdošajai masai pievieno cukuru. Pēc tam masu vāra desmit vai vairāk minūtes, līdz ievārījums sabiezējis. Gatavo masu pilda burciņās un cieši noslēdz.

Ievārījumam ļoti līdzīgs ir džems, un angliski arī lielākoties ievārījums tiek dēvēts par džemu. Taču atšķirībā no ievārījuma, džema konsistence ir vairāk želejveida, jo tam pievienots vairāk pektīns vai skābie augļi. Tāpat, arī ogu un augļu gabaliņi džemā būs daudz smalkāki, kā ievārījumā.

Konservējot, par želeju sauc tādu produktu, kura pagatavošanā izmantota augļu vai ogu sula. Līdzīgi kā tas ir ar ievārījumu, arī želeju gatavo no novārītiem augļiem vai ogām, taču tās gala produktā netiek pievienotas veselas. Novārītos ķiršus, jāņogas, aprikozes, cidonijas vai citus augļus pēc tam izspiež caur sietu, lai iegūtu sulu. Bet pēc tam no sulas gatavo želeju – vārot pievieno cukuru un pektīnu, lai masa sabiezētu. Rezultātā tiek iegūts caurspīdīgs konservants bez jebkādiem ogu vai augļu gabaliņiem.

Marmelāde ir viens no tiem konservantiem, kuru nevar pagatavot no kuras katras ogas vai augļa. To gatavo tikai un vienīgi no citrusaugļiem – citroniem, apelsīniem, greipfrūtiem, laima, mandarīniem, sarkanajiem apelsīniem un citiem. Marmelādei tās īpašo konsistenci, kas atgādina mīkstu želeju, piešķir tieši skābes, kas ir citrusaugļu sastāvā, kā arī lielais pektīna daudzums. Marmelādi gatavo gluži tāpat, kā ievārījumu, taču galvenā atšķirība ir tā, ka vārot izmanto augļu mīkstumu un miziņu, kas citrusaugļiem ir īpaši aromātiska. Tāpat kā ievārījumu, to ziež uz grauzdiņiem un pankūkām.

Čatnijs ir ārkārtīgi interesants konservēto produktu veids, kas nācis no Dienvidāzijas virtuves, un ir bieži sastopams tieši indiešu nacionālajā virtuvē. Indijā pat katram reģionam ir sava raksturīgā čatnija recepte. Galvenokārt tos gatavo no garšvielām, dārzeņiem un augļiem. Čatnijus iedala divos veidos – asajos un saldajos.

Tāpēc, čatniji, kas gatavoti no augļiem un ogām, un kuriem papildus cukuram pievienotas arī garšvielas, piemēram, kumins, kanēlis un citas, piedēvē saldajiem konservantiem. Bet tādus čatnijus, kas gatavoti no tomātiem, ķiplokiem, sīpoliem, ingvera, kuriem pievienoti citi dārzeņi, kā arī etiķis vai citrona sula skābumam, kā arī sāls, kumins, kurkuma un citas garšvielas, var uzskatīt par asajiem čatnijiem. Čatniju pievieno gaļas ēdieniem, smērē uz maizes, kā arī pievieno zivīm.