Ķirbju konfektes  (1)

Svētku steigas drudzis nu itin nemaz neliekas kārdinošs, tāpēc jau tagad palēnām sāku apdomāt, kas jāsagādā Ziemassvētku dāvanu darināšanai, kādus rotājumus eglītei ar bērniem kopā varētu pagatavot (Marš, čiekurus vākt, lai pēc tam nav no sniega ārā jākasa!), ko cepsim ciemakukulim, ko gatavosim mājās svētku galdam, kādas garšīgas dāvaniņas cepsim. Nu ja, un paliek tik silti un gaiši ap sirdi... Tik domājot vien. Šīs konfektes gan nebūs no tādām, kuras var iesaiņot paciņās un palikt zem eglītes, bet gan tādas, ko sagatavot un likt uz svētku galda.

Man, kā jau ikvienai mammai, mati ceļas stāvus, iedomājoties to konfekšu kalnu, pie kā tiks mani bērni. Paciņa dārziņā, paciņa no pagasta, paciņa no radiem... Konfektes ir kļuvušas tik neatņemama svētku sastāvdaļa, un neko tur izmainīt nevar. Es gan arī nedaudz priecājos, ka parasti pat vairāk kā puse no konfektēm tiek atdota man (nepriecājos gan par sekojošo, kad jāizdomā, kur tās likt...), jo šokolādes konfektes, kas ir Ziemassvētku paciņu galvenā sastāvdaļa, mani bērni neēd, vai, pareizāk sakot, ēd tikai dažas šķirnes. Vēlāk, kad jau janvāra beigās pie mums ierodas ciemiņi, viņi nespēj nobrīnīties, ka uz galda stāv groziņš ar konfektēm no Ziemassvētkiem, un neviens tās neēd. Bet tā nu tas ir, ja tur būtu ledenes, tās gan ilgi nestāvētu.

Šīs ķirbju konfektes ir ļoti gardas, bet - vairāk par divām apēst nav iespējams. Un tas, savienojumā ar veselīgumu, taču ir tāds pluss, ne? Veselīgi, saldi un daudz nevar apēst. Vismaz mēs.

Tur konfektes varēs uzglabāt līdz mēnesim. Ātri un vienkārši pagatavojamas, ne? Tagad tās stāv saldētavā, kad sagribas, paņemam katrs pa vienai, jo aukstas tās ir visgaršīgākās. Ledus končas.