Visas mīklas sastāvdaļas ir 100% bioloģiskas. Garšvielas, kokoseļļu, cukuru un miltus Dace pērk ārzemju interneta veikalos, jo Latvijas bioveikalos sanākot mazliet dārgāk. Bio augļus arī var nopirkt Latvijas bioveikalos. Olas no biosertificētas saimniecības saimniece pieved uz mājām. Medus no pašu dravas, bet Dace rēķināja cenu, par kādu to pārdod klientiem. Kokoseļļas vietā var lietot bioloģiski audzētas cūkas taukus vai sviestu. Dace nevarēja Rīgā atrast vietējo bioloģisko sviestu, tāpēc izmantoja kokoseļļu.
Priekšdarbi:
Divas dienas iepriekš apstrādāju savus bioloģiskos mandarīnus, apelsīnus un citronus. Tiem tagad ir sezona un tie man mājās ir tāpat. Nošņikāju ar nazi plānas miziņas un lieku kaltēties. Miziņām noteikti ieteiktu bioloģiskos augļus, jo parastajos tieši mizā ir vislielākā pesticīdu koncentrācija. Tāpat divas dienas iepriekš smalki sagriežu mazu gabaliņu bioloģiski audzēta ingvera saknes un lieku žāvēties.
Sastāvdaļas
Pagatavošana
Gagalvenais ir visu laicīgi salikt un sagatavot, lai ir pa rokai. Būs vajadzīgs vismaz 5 litru katls. Uz karstas pannas mazliet apgrauzdēju lauru lapas – tik tā lai "izsit" aromātu. To pašu var darīt ar pipariem, vircēm, krustnagliņām, kardemonu, koriandru. Visas garšvielas, kas nav pulverī, arī ingveru un citronu mizas, lieku smalcinātājā un smalcinu līdz pulverveida konsistencei.
Saberu visas garšvielas mazā bļodiņā. Sakuļu atsevišķā bļodiņā abas olas. Nolieku pa rokai sodu. Uz galda izberu vismaz 1 kg miltu un uztaisu kaudzes vidū iedobi – lai izskatās pēc vulkāna. Sagatavoju pa rokai 2 koka lāpstiņas. Attaisu vaļā otru miltu paku un nolieku pie plīts.
Lieku katlā medu, cukuru, kokosa eļļu (tā ir cieta, ja vien istaba nav pārkurināta) un vaniļas cukuru. Karsēju, maisot ar koka karoti, līdz masa tūlīt sāks vārīties. Kad jau redzu pirmo burbulīti lienam uz augšu, strauji samazinu uguni, beru klāt visas garšvielas, maisu un vāru vēl kādas divas minūtes.
Tad nāk sarežģītākais – beru klāt sodu. Ir jāmaisa ļoti, ļoti strauji, jo viss virums putos un celsies gaisā. Turpinu strauji kult un no pakas beru klāt daļu miltu (nav slikti, ja ir otrs cilvēks, kurš var bērt, jo tad lielāka varbūtība, ka izdosies putas noturēt katlā). Kuļu, kuļu, ņemu nost no uguns, piekuļu klāt olas un vēl miltus, līdz masa veidojas pabieza, bet vēl tekoša.
Tad visu karsto virumu leju miltu vulkāna vidū un ar abām koka lāpstiņām ātri viļāju no malas klāt miltus, jo šķidrums plūst, bet ar plikām rokām to karstumu nav iespējams (un nedrīkst!) vākt. Kad kādu laiku ir paviļāts, pajaukts un ķēpa kļūst valdāma un vairs ne tik karsta, pieberu vēl mazliet miltu un mīcu. Mīcot pamazām pievienoju vēl miltus, mīcu, kamēr nelīp pie rokām un galda. Mīkla galu galā ir vēl mazliet silta un atstāta atdzist var mainīt kukulīša formu, tāpēc es to iegrožoju stikla cepamtraukā. Kad pavisam atdzisusi, ietinu pārtikas plēvē un lieku ledusskapī nostāvēties kādu nedēļu vai divas – līdz brīdim, kamēr uznāks luste cept piparkūkas.
Kad cep, rullē plāni. Piparkūkas sanāk trauslas, plānas un kraukšķīgas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!