Cidoniju želeja

Paņem cidonijas, sagriež 4 daļās. Sagāž katlā. Neko netīra, nemizo, neņem sēklas ārā – sēklās ir ļoti vērtīgais pektīns. Ūdeni uzlej tā, lai knapi knapi nosedz brīnumainos rudens augļus.

Kad cidonijas sāk vārīties, vāra uz lēnas uguns vēl kādas 50 minūtes. Uzmanīgi pamaisa. Kad tas ir paveikts, caur diviem slāņiem marles atstāj visu to lēnām pilēt. Var arī caur smalku duršlaku, galvenais – nespiest un neforsēt. Jo mazāk iejauksies tecināšanā, jo dzidrāka želeja sanāks. Tecēs ilgi, apmēram 4-8 stundas, cik vien būs pacietības. Kad vairs nav spēka gaidīt, iegūto sulu sajauc ar cukuru.

Uz litru sulas ņem 400 – 800 gramus cukura, atkarībā no tā, cik skābs vai salds garšo. To visu vāra vēl kādu pusstundu. Veidosies biezas putas – tās jāņem nost. Pēc tam pilda burkās.

Ja paveicies ar cidonijām – pa nakti viss pamatīgi sarecēs (pektīns sēklās!). Ja nē – vajadzētu nedēļu vai pat divas paturēt ledusskapī, bet man pašam tā vēl nav gadījies. Tomēr ir nācies dzirdēt par cidonijām ar zemu pektīna saturu, tā lūk. Lai nu kā, to ir viegli pārbaudīt procesā – nelielu pilienu savārītās želejas uzpilina kaut kur uz šķīvīša. Tam būtu jāsarecē diezgan ātri. Sanāk tumši oranžīga, skābena un ļoti dzidra želeja, kas ideāli papildinās nogatavinātus sierus, gaļu un citas uzkodas, kā arī franču bageti brokastīs.