Recepte no grāmatas: sildošais un sātīgais 'Alises karijs'

Visgrūtākais ir izvēlēties, kuru recepti ar noklusētajām proporcijām gatavot. Lielākā daļa recepšu gatavotas vasarā un brīvā dabā. Svārstos starp tulkotājas Margaritas Gailīts gaileņu risoto (gailenes gaida saldētavā) un tītaru kaperos (esmu aizņēmusies Amerikas Pateicības dienas tradīciju, tītars iederētos šajās vakariņās), un pirmo grāmatas recepti – mākslinieces un ceļotājas Alises Šicas kariju. Kolēģi nobalso par kariju, jo sildošs un novembrim piestāv. Man tas nozīmē gatava ananasa un mango meklējumus, kā arī garšvielu plaukta papildināšanu. Kopš bērnu piedzimšanas tāds kārtīgs karijs un "chili con carne" nav mūsu virtuvē viesojies.

Karijs ir tāds indiešu stūķis ar bagātīgi pievienotām garšvielām. Katram tas garšvielu maisījums atšķiras, te var iedvesmai palasīt un uzjaukt savu maisījumu. Taču, nu atpakaļ pie Alises karija. Grāmatā tiek teikts, ka nav "ne divu vienādu vietu, ne vienādu cilvēku, ne kariju" un "karija radīšana ir lēns un nesteidzīgs process un radītājam jābūt apveltītam ar garšas intuīciju. Svari un mēri te nelīdzēs. Līdzēs smaržošana un garšošana".

Tas man der! Oža ir, garša arī! Tad tikai uz priekšu! Nošaut greizi nav iespējams, jo, lai arī mēri un svari te neeksistē, tak šo to Alise pasaka priekšā – gatavs ananass (tātad viens gabals) un mango (arī viens), pārējo sastāvdaļu mērvienības ir mana improvizācija. Mizot, kapāt, griezt, stampāt, berzt, apcept un sutināt. Viss process aizņem krietnas trīs stundas. Tirgū esmu atradusi patiesi sulīgu un gatavu ananasu un mango, receptē piesauktās melnās romiešu ķimenes esmu aizstājusi ar kumīnu. Garšoju un smaržoju, viss iet pēc plāna. Asums ir, bērniem laikam šo ēdienu nevarēs piedāvāt. Taču izrādās kļūdos, pievienojot kokosa pienu, tas kļūst maigāks un arī jaunā paaudze labprāt cienājas.

Galarezultāts? Vizuāli nepievilcīgs, taču kopš es Gruzijā nogaršoju čakapuli – teļa gaļas, aliču un kinzas sautējumu ar krietnu vīna piešprici, kas vizuāli izskatījās kā cūkēdiens, bet garšoja debešķīgi –, es ēdienus vērtēju pēc to nogaršošanas.

Karijs pēc skata galīgi neatgādina Alises kariju – viņas brūvējums izskatās vairāk ar sarkano toni (man ir aizdomas, ka tur tomēr klāt ir arī tomāts) un krietni šķidrāks, vairāk zupas konsistence. To noteikti viegli var labot piegāžot klāt vēl kokosa pienu, taču nolemju atstāt stūķa konsistenci. Baudu kopā ar rīsiem un Alises ieteikto mērci – turku jogurts+laims+sakapātas piparmētras. Totāli iesaku. Nākamreiz karijam likšu klāt vairāk garšvielu, arī tādas, kas nav minētas Alises receptē. No dotā daudzuma sanāk milzīgs katls ar kariju, ko var ēst vairākas dienas.

Lai sildošs, aromātisks un eksperimentiem bagāts karija gatavošanas process, jo "divu vienādu kariju nav"!