Skābu kāpostu zupa ar pērļu grūbām

Liek katliņa gaļu (pamatā cauraudzītis un plus divi nelieli žāvēti kauliņi – garšai un smaržai), pievieno skābos kāpostus. Jāskatās, kādi kuro reizi ir šie kāpostiņi, ir reizēm ar dzērvenēm, bet pamatā jāizvēlas ar burkāniem, ja burkānu šķiet par maz, jāpierīvē klāt. Ūdeni pievieno tā, lai pietiekami nosegtu kāpostus (vēlams kādu gabaliņu virs kāpostiem).

Sagriež sīpolu (ne smalki!), bet, ja nepatīk sīpoli, var iemest zupā veselu un pēc tam "izmakšķerēt" ārā. Pievieno arī kādu ķiploka daiviņu, ko arī pēc tam var "izmakšķerēt" ārā. Tiem, kam garšo ķimenes, pieber kārtīgu šķipsnu (protams, ja skābētie kāposti jau nav ar ķimenēm!). Piemet klāt arī kādu laurlapiņu un dažādu krāsu pipariņus.

No sākuma virumu vāra uz lielas uguns, lai uzvārās. Kad uzvārījies, uguni griež mazāku. Jo zupu ilgāk un lēnāk vāra, jo tā garšīgāka sanāk! Jāskatās, lai šķidrums ir pietiekoši, lai neiznāk sautēti kāposti, bet zupa.

Tad ļauj vārīties. Kad gaļa "nāk" mīksta (aptuveni pēc pusotras stundas) vai nāk nost no ribiņām – zupa gatava! Bet vispār jau parasti pagaršo. Gaļu ņem laukā, zupai pieber nepilnu paciņu pērļu grūbas, pieliek klāt vienu ēdamkaroti medus un visu izmaisa. Pagaršo! Pieber cukuru – vēlams brūno. Ja nepieciešams – arī sāli! Tad lai viss vārās, ik pa laikam pagaršojot. Un katrs pats jau sapratīs, kas ir par daudz un kas par maz!

Ir reizes, kad var pielikt tomātu pastu vai tomātu mērci (augstvērtīgu!) un ir reizes, kad var arī nelikt. Pēc patikšanas!

Man ir elektriskā plīts, kad jūtu, ka zupa ir gatavībā, nogriežu karstumu, bet ļauju visam vēl tur "murināties".