Atceroties, ka bezē cepumi mēdz saplakt, drošības pēc vispirms pārlasīju pamatlikumus, lai bezē izdotos. Traukam, kur kuļ olu baltumus, jābūt sausam. Nedrīkst iekrist ne kripata olu dzeltenuma. Pasteidzoties notikumiem pa priekšu – tā kā ģimenei deserts ļoti garšoja, viņi pieprasīja to atkārtot, un nākamajā reizē mazliet dzeltenuma iepilēja – patiešām olu baltumi tik labi nesakūlās. Tā kā tas ir nopietni!
Izmantoju četras olas un 230 gramus pūdercukura. Daudzās receptēs min, ka var lietot cukuru, bet man liekas, ka tomēr zelta standarts ir pūdercukurs (sliktākā gadījumā – smalkais cukurs).
Sastāvdaļas
Pagatavošana
Olas (un šķipsniņu sāls) sākumā kuļ vienas, pakāpeniski pievieno pūdercukuru. Piepilināju arī mazliet citrona, jo tas man ļoti tīk. Vaniļu neliku, jo to vēlāk pievienoju saldajam krējumam.
Pildīju jaunā maisiņā, kuram uztaisīju mazu caurumiņu un izspiedu cepumiņus.
Cepu jeb, pareizāk sakot, kaltēju, 100 grādos aptuveni pusotru stundu.
Lai nebūtu jālauza galva, ko darīt ar olu dzeltenumiem, otrajā reizē izdomāju, ka klasisko versiju papildināšu ar biskvīta apakškārtiņu. Klasiski – uz vienu olu ēdamkarote miltu un tikpat – cukura. Nedaudz cepamā pulvera. Cepu 150 grādos.
Kad viss atdzisis, kārtoju apakšā biskvītu, tad nedaudz putukrējuma, tad pāri sagrieztas zemenes, tad atkal bezē, un tā kārtu kārtām.
Vislabāk noturēt kādu laiku vēsumā.
Pasniedzu kā desertu, kaut principā var izmantot arī kā kūku.
Kā redzams bildē, jāglabā no bērniem, jo vislabākais ir ar pirkstiem baudīt putukrējumu. Bet es kā bērnībā – ar iekostu zemeni izbraucu putukrējuma paliekas no putojamā trauka.
Lai izdodas un labi garšo!