Deviņdesmitajos gados 70 000 iedzīvotāju pilsēta Jelgava varēja sacensties ar Rīgu par kriminālo aprindu visvairāk iecienītās Latvijas pilsētas titulu. Pilsētā nebija darba, par varu cīnījās četri noziedzīgi grupējumi, bet vienā no diviem Jelgavas cietumiem – Pārlielupē – sodu izcieta vairāk nekā tūkstotis ieslodzīto. Tolaik viņi faktiski vadīja cietumu – no iekšienes.
Mazā kriminālgalvaspilsēta
Pēc PSRS sabrukuma viena pēc otras tika slēgtas Jelgavas lielās rūpnīcas. Bez darba palika tūkstošiem cilvēku, daudzi no viņiem, lai izdzīvotu, bija gatavi izdarīt noziegumu. Pateicoties ģeogrāfiskajam stāvoklim – netālu ir gan Rīga, gan Lietuvas robeža –, Jelgava bija kā tranzīta punkts, arī nelegālu preču pārvadājumiem. Nelielajā pilsētā bija divi cietumi: Pārlielupes un Jelgavas, turklāt otrais – stingrā režīma. Šeit atradās ieslodzītie, kam piespriests ilgs brīvības atņemšanas (arī mūža ieslodzījums) par smagiem noziegumiem.
"Čigānu klātbūtne ir būtisks faktors, kas ietekmē pilsētas noziedzības līmeni," savulaik tik politnekorekts intervijā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze" bija Jelgavas policijas pārvaldes priekšnieks Haralds Dauginovičs. "Jelgavas policija karo ar nelegālo alkohola tirdzniecību, tā sauktajām "točkām", taču šinī jomā padarītais neapmierina ne policiju, ne iedzīvotājus. Pilsētā ļoti aktuāla ir alkoholisma problēma, no 70 000 iedzīvotāju katru gadu 3000 nonāk atskurbtuvē, katru dienu vidēji 16."
"Pilsētā darbojās bandas, kas specializējās noteiktos noziegumos – auto aizdzīšanā, dzīvokļu apzagšanā. Bija daudz kabatzagļu. Starp viņiem – pat 10 un 12 gadus veci bērni."
"Tolaik Jelgavā bija ne mazums agrāk sodīto. Daudzi, izejot brīvībā, nebrauca projām, apmetās uz dzīvi tepat. Ap cietumiem nemitīgi grozījās ieslodzīto paziņas, kas brauca uz tikšanos, nesa sūtījumus. Brauc pa ielu un jau iztālēm redzi, ka pretī nāk agrāk sodīts cilvēks. Vai arī nesen atbrīvots," stāsta bijusī Jelgavas kriminālpolicijas priekšniece Zenta Tretjaka.
Izlaušanās '94
Tieši pirms 30 gadiem, 1994. gada jūlijā no Pārlielupes cietuma caur desmit metrus garu tuneli, kas tika rakts divus mēnešus, bez īpašas steigas izlauzās 89 ieslodzītie. Bēgļus pēc tam tvarstīja ilgus gadus. "Delfi" stāsta par Latvijas vēsturē vērienīgāko bēgšanu no cietuma: kā tas notika, kādēļ tas bija iespējams un kādas bija sekas. Pirmajā rakstā – par to, kāda bija ikdiena Latvijas cietumos deviņdesmitajos gados. Lasi arī:
Uzdevums ar 89 nezināmajiem. Lielākā masu bēgšana no cietuma Latvijas vēsturē
10 pakaļdzīšanās gadi. Kā tika ķerti Pārlielupes cietuma bēgļi
Skrēja visi, izņemot mani: mācītāja Vladimira Iļjina stāsts par lielo bēgšanu no cietuma
Atgriešanās pie restēm? Kā 1994. gada lielā bēgšana mainīja cietumus Latvijā
"Delfi" rakstu cikls "Izlaušanās 94" pirmoreiz tika sagatavots un publicēts 2019. gadā. Pēc pieciem gadiem esam atjauninājuši un papildinājuši materiālus un publicējam atkārtoti.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
