Bērnudārzā mūs pieradināja, ka normāla ikdienas sastāvdaļa ir diendusa. Un tad mums tās atņēma. Nedz skolā, nedz studiju laikā, nedz darbā nav atvēlēts laiks īsai "jaudas snaudai" dienas vidū, lai turpinātu iesākto ar jauniem spēkiem. Vai diendusas ir lietderīgas arī pieaugušajiem, un kas jāņem vērā, ja esi viens no tiem, kam darba režīms atļauj nedaudz nosnausties arī dienas vidū? To raidījumā "Zinātne vai muļķības" vaicājām miega speciālistēm Martai Celmiņai un Natālijai Bērziņai.
Tātad – vai diendusas vispār ir laba prakse? Jā, taču ir kāds "bet". Diendusas var būt lietderīgas cilvēkiem, kam nav miega problēmu – bezmiegs, grūtības aizmigt. "Šiem cilvēkiem diendusas, ja gribas, ir ļoti labas," stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra speciāliste Marta Celmiņa.
Taču gan jau būs piedzīvotas arī reizes, kad no diendusas pamosties vēl nogurušāks un miegaināks. Kāpēc tā? Izrādās, ar diendusām ļoti piesardzīgi – ir ideālais diendusas ilgums, ko nevajadzētu pārsniegt. Celmiņa saka, ka tās ir 15-20 minūtes, bet ne ilgāk. Retos izņēmumos līdz 30 minūtēm, ja pēc tam cilvēkam nav grūtību pamosties. Šis laiks jāievēro tāpēc, ka ilgāka gulēšana var nozīmēt ieslīgšanu jau dziļā miega fāzē. Ja modinātājs uzraus augšā no tās, tad pamošanās būs mokoša, un pašsajūta – slikta.
Uzliec modinātāju, pasnaud 15-20 minūtes, un celies labāk atpūties! Speciālistes norāda, ka ir gana daudz pētījumu par to, ka īsa "jaudas snauda" ("power nap") tiešām palīdz uzlabot smadzeņu darbību, atmiņu.
Psihiatre, medicīnas zinātņu doktore un bezmiega ārstēšanas speciāliste Natālija Bērziņa norāda, ka sarežģītāk ir tiem, kuri cieš no bezmiega. Ja ar diendusu cilvēki cenšas kompensēt miegu, ko nedabū naktī, būs problēmas. "Tas bezmiegu tikai vairo un padara to hronisku. Ja cilvēks, kurš nevar iemigt, naktī bieži pamostas un pēc tam nevar iemigt, un tas ir vairāk nekā trīs dienas nedēļā vairāku nedēļu garumā, gulēs diendusas, tas var nākt par sliktu. Tas samazina tā saucamo miega spiedienu, ko var uzkrāt dienā, lai vakarā veiksmīgāk iemigtu," stāsta bezmiega ārstēšanas speciāliste. Izņēmumi varētu būt cilvēki, kas strādā maiņu darbu un visu nakti ir augšā. "Tad pēc maiņām var gulēt vairākas stundas, pamosties un atlikušo dienu darboties kā parasti, un tad naktī atkal iet gulēt."
Taču tiem, kam bezmiega nav, īsa diendusa var būt ļoti laba – uz divām stundām pēc šādas "jaudas snaudas" paaugstinās kognitīvās spējas, piebilst Bērziņa.
Raidījumā spriežam arī par to, vai nedēļas nogalē var "atgulēt" sev darba dienu laikā "nozagtās" miega stundas. Spriežam, uz kura sāna labāk gulēt, kā arī prātojam par to, vai melatonīna uztura bagātinātāji ir lietderīgs palīgs labākai iemigšanai. Raidījumu klausies "Spotify", "Apple Podcasts" un citās podkāstu platformās, kā arī skaties "YouTube".
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
