Putraimdesas, biskvīti, pankūkas un pat saldējums – mājlopu asinis kā ēdienu sastāvdaļa

Latviešu mentalitātei un vēderiem vistuvākais ēdiens, kurā patiešām tiek izmantots liels daudzums cūku asinis, ir putraimdesas. Garšīgais ēdiens jau sen tiek gatavots visā pasaulē, bet latviešiem tas asociējas ar reizēm, kad lauku sētā tiek nokauta cūka un ir jāizmanto viss, ko mājlopa gaļa dod. Tāpēc arī cūkas zarnas tiek pildītas ar asinīm piesūcinātu grūbu putru. Pēc tam gardo kārumu baudot kopā ar brūkleņu ievārījumu, apceptiem sīpoliem, skābo krējumu un daudzām citām piedevām.

Asiņu izmantošana Rietumu pasaules virtuvē pazīstama vismaz kopš Senās Grieķijas laikiem. Pat slavenajā Homēra eposā Odiseja pieminēta mielošanās ar asinsdesām.. Senie cilvēki bija praktiski – lopiņu nokāva un saimniecībā izmantoja visu līdz pēdējai kripatiņai, tai skaitā arī spēcinošās asinis, kas ir lielisks olbaltumvielu, aminoskābju, vitamīnu, glikozes, dzelzs un citu mikroelementu avots.

Ēdienu receptes, kuru sastāvā ir sarkanais dzīvības eliksīrs, atrodamas visu pasaules tautu virtuvēs. Un tās ir ne tikai pazīstamās desas un pudiņi. Piemēram, Itālijā no asinīm tiek gatavots gards, tumšai šokolādes masai līdzīgs deserts migliaccio, kam pievienotas rozīnes un ciedru rieksti. Francijas tradicionālajam vīnā sautētajam gailim coq au vin mērce tiek iebiezināta ar gaiļa asinīm.

Kopenhāgenā bāzētā Nordic Food Lab, kas nodarbojas ar dažādiem trakiem eksperimentiem kulinārijas jomā, praktiskajos pētījumos atklājuši, ka asiņu sarecēšanas īpašības ļauj tās izmantot kā olu aizvietotāju dažādos desertos un kūkās – tādējādi cilvēki, kuri cieš no alerģijām vai vienkārši vēlas paplašināt garšas horizontus, var baudīt asins pankūkas, saldējumu, sārtos asins bezē cepumus un pat kārtīgas biskvīta tortes, kuras sastāvā esošo asiņu dēļ, atgādina šokolādes kūku.

Viens no kulināru lielākajiem izaicinājumiem, strādājot ar svaigām asinīm, ir maskēt tām raksturīgo metālisko piegaršu, ko rada lielais dzelzs daudzums asiņu sastāvā. Dažādu tautu virtuvēs to veiksmīgi izdevies panākt, izmantojot spēcīgas garšvielas un garšaugus – piparus, rozmarīnu, kanēli, ķiplokus u.c. Asinsdesu variācijas meklējamas visā pasaulē, vācieši, piemēram, tās sauc par Blutwurst. Bet zviedri gatavo asins pankūkas blodplättar. Daudzu valstu nacionālajās virtuvēs parādās arī tāds netipisks ēdiens kā asinszupa – poļi gatavo asinszupu no zoss, pīļu vai cūkas asinīm, pievienojot vien buljonu. Arī mūsdienu kulināri meklē jaunus, vēl iedarbīgākus asins garšas "uzlabotājus", lai veselīgo produktu bez deguna raukšanas ēstu arvien lielāks iedzīvotāju skaits.