Šis deserts labi garšo arī bez kanēļa un šokolādes, ko mēdzu pievienot, jo tā man iegaršojās kādā Rīgas kafejnīcā. Piedevas kārtojuma garšu padara spilgtāku, bagātāku, taču rupjmaize tāda ir arī pati par sevi. Ar nosacījumu – ja tā cepta no rudzu miltiem, nevis no kviešiem, kam tikai skata un nosaukuma pēc drusku piejaukti rudzi. Taču tā ir gaumes lieta – daudziem tīra rupjmaize šķiet skāba un smaga.
Vēl viens šī deserta lielais pluss – tas nav šķebīgi salds, taču ļoti bagātīgs. Vajag pavisam nelielu gabaliņu maltītes nobeigumā, lai varētu apmierināti teikt: nu gan ir labi, vairs nekā nevajag!
Par spīti tam, uz nākamo dienu kārtojums reti kad paliek pāri. Taču tad tas ir pat vēl gardāks nekā drīz pēc gatavošanas, jo kārtas pamatīgi turas kopā, ievārījums ir sasūcies maizes drupačās un krējums kļuvis līdzīgāks īstam tortes krēmam.
Uzturvērtības ziņā gan kārtojums ir īsta kaloriju bumba – saldais krējums ir trekns, ievārījumā un arī rupjmaizē ir daudz cukura. Sirdsapziņas pieklusināšanai var teikt, ka tas patiešām nav ikdienas ēdiens. Un baudu var sniegt arī viena pati karotīte saldā.
Sastāvdaļas
Pagatavošana
Ar pirkstiem sīki sadrupina vai virtuves kombainā sasmalcina rupjmaizi, arī garozas.
Rupjmaizē iemaisa kanēli un skaidiņās sarīvētu šokolādi.
Stingrās putās saputo saldo krējumu, pievienojot ēdamkaroti cukura un šķipsniņu vanilīna.
Piemērotā traukā (es parasti izmantoju tortes cepamo veidni) kārtām liek sasmalcinātu rupjmaizi, brūkleņu ievārījumu un putukrējumu.
Virspusē ir putukrējuma kārta, ko rotā ar sarīvētu šokolādi.
Vismaz pāris stundu patur ledusskapī, lai garšas satiekas. Liekot galdā, sagriež kā torti un pasniedz ar tēju vai kafiju.
Restorāna "Ave Luna" šefpavāres Inetas Grēniņas piebilde:
Kārtojumu liku formiņās, ko uz pāris minūtēm ievietoju saldētavā. Virsū uzliku marcipāna rozīti, padarot šo desertu atbilstīgāku svētku reizei. Marcipānu varētu arī izrullēt un pārklāt ar to visu kārtojumu, it kā aptinot to. Tad, nogriežot gabaliņu, skaisti izceltos visas kārtas.
Grauzdētai rupjmaizei iespējams pievienot medu un drupinātus lazdu riekstus. Var papildināt ar saldskābu sīrupu, kas gatavots no upenēm, cidonijām vai dzērvenēm.
Saldo krējumu var sakult uz pusēm ar maskarpones sieru. Rotāt ar sīrupā apvārītām dzērvenēm, bet daļu no tām sablendēt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!