Ja kāds man pirms divdesmit gadiem teiktu, ka es spēšu lielos daudzumos patērēt sautētus sīpolus, es teiktu, ka viņš ir nedaudz jucis. Iespējams, ka tā bija skolas ēdnīcas trauma, kur kopējā katlā peldēja balts, pārvārījies sīpols, bet nespēju iedomāties, ka šīs sīvās saknes varētu būt ēdamas vārītā vai sautētā veidā.
Reiz izlasīju teātra kritiķa Normunda Naumaņa sleju, ko viņš bija veltījis nevis kādai izrādei, bet sīpolu marmelādei un izdarījis to tik garšīgi, ka es nolēmu – jāpamēģina. Sliktākā gadījuma es taču to marmelādi varu kādam uzdāvināt.
Teātra kritiķis šo recepti bija dabūjis vēl studiju gados, kad pie kādas ebreju kundzes Ellas īrēja dzīvokli. Tātad recepte tik autentiska, cik vien var būt, jo, lai arī sīpolu marmelādei piedēvē Francijas pilsonību, to uz gardēžu Meku atveda tieši ebreji. Pireneju pussalas ebreji, bēgot no spāņu inkvizīcijas devās uz Franciju, un paņēma līdzi arī sīpolu marmelādes recepti.
Taču, atgriežoties pie manas pavārmākslas un iespējas došanas sīpoliem, tas izdevās spīdoši! O, jā! Šādi sautētus sīpolus es spēju patērēt lielos daudzumos, un visi plāni apdāvināt sīpolmīļus tika atlikti uz nākamo vārīšanas reizi.
Visideālākā saderība sīpolu marmelādei ir ar svaigi grauzdētu bageti un pastēti! Tas ir kaut kas ārpus laba un ļauna! Es jutos kā virtuves Mocarts, kas radījis simfoniju, kas liek apstāties visam un to baudīt!
Marmelāde labi der arī pie visvienkāršākajām kotletēm, nopietni – pamēģini!
Sastāvdaļas
Pagatavošana
Sīpolus nomizo un sagriež pusgredzenos. ja ir lielāki sīpoli, tad ceturtdaļgredzenos.
Apelsīnam norīvē miziņu.
Pannā uzkarsē eļļu ar timiāna zariņiem.
Pievieno sīpolus un nepārtraukti maisot sautē tos mīkstus.
Pievieno garšvielas, etiķi, medu un cukuru.
Ik pa laikam apmaisot, sautē uz lēnas uguns apmēram pusotru stundu.
Īsi pirms sautēšanas beigām pievieno šeriju (portvīnu vai madeiru), izņem lauru lapas un rozmarīna kātiņus.
Gadu laikā esmu eksperimentējusi ar šo recepti. Lūk, pāris ieteikumi!
Marmelādi var vārīt arī no parastajiem sīpoliem, tad marmelāde būs asāka un brūnā krāsā.
Etiķi var aizstāt ar citrona sulu.
Ļoti, ļoti svarīgi ir sīpolus pirmajā cepšanas reizē apsautēt, tāpēc jāmaisa cītīgi, citādi sīpoli sacepsies un nekāda marmelāde nesanāks.
Laiks nedaudz paraudāt, mizojot sīpolus, lai vēlāk apraudātos no tā, cik garda marmelāde izdevusies!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
