Bifšteki ir dažādi – cepti vienā gabalā, kapāti, malti un pat jēli. Īsti gardēži mēdz karot par to, vai maltais bifšteks vispār ir bifšteka vārda cienīgs. Lai nu kā, sulīgs maltais bifšteks ar ceptu olu ir žanra klasika, un vienā otrā restorānā tas joprojām lepni gozējas ēdienkartē. Jo bifšteks nav nekāda kotlete vulgaris, maize tam ir tuvumā netiek likta, un vēl ir daži labi knifi. Tātad – klasiska maltā bifšteka recepte, ko restorānos izmanto gadu desmitiem.
Sastāvdaļas
Pagatavošana
Liellopa gaļas mīkstumu (vēlams, no muguras daļas) atbrīvo no plēvēm un cīpslām, ja tādas ir, sagriež gabaliņos un samaļ. (Tas nu gan jādara pašiem, pirktā maltā liellopu gaļa var nesniegt gaidītos garšas svētkus, vienkāršāk sakot – reizēm var gadīties nopirkt sazin ko.)
Speķi sīki, sīki sagriež.
Smalki sakapā sīpolu un mazliet apcep – bet ne līdz zeltainai krāsai.
Liek speķi un sīpolu pie gaļas, pievieno ūdeni, sāli, un visu kārtīgi samīca. Roku darbs!
Veido apaļīgus, mazliet plakanus bifštekus, sapliķē, sapliķē, bet visas dzīvības sulas ārā izpliķēt nevajag. Cep sakarsētos taukos no vienas un otras puses, ar taukiem aplaistot. Cep strauji, tā, lai bifšteki apbrūnējuši. Jācep pēc izjūtas, svarīgākais ir nepārcept, nebūs vairs sulīguma. Bifšteka viducītis drīkst būt maigi rozā un ne līdz galam izcepies. Nedaudz asiņu bifštekam piestāv!
Kad bifšteki gatavi, citā pannā uzcep vēršacis. Uzliek olu uz bifšteka un pasniedz ar kartupeļiem un salātiem.
Lai labi garšo!