Studiju gados obligātā literatūras sarakstā bija arī Marsela Prusta "Zudušo laiku meklējot". Teikšu godīgi, mani šis pasaulslavenais darbs nemaz neaizrāva. Vienīgais, ko atceros, ir epizode ar madeleines cepumiem, kas bija aprakstīta tik gardi, ka nolēmu tos pagatavot. Tolaik, kad man uzradās šī vēlme, Latvijā nevarēja nopirkt speciālās madeleiņu cepamās pannas. Es izlīdzējos ar cepumu "Riekstiņi" formu. Neatceros, vai eksperiments sniedza kāroto, laikam jau ne, bet, kad pēc gadu desmitiem veikala plauktā ieraudzīju madeleines cepumu pannu, es to nopirku un cepumus izcepu. Galarezultāts bija vēl labāks par Prusta aprakstīto. Saprotu francūžus, kas šo konditorejas izstrādājumu sauc par mazo kūku. Aromātiska, mīkstu iekšiņu, kraukšķīgu āriņu... Apstāties pie vienas nav iespējams! Turēt acu priekšā madeleines nevajag – tas beigsies ar to, ka būs jācep vēl viena porcija!
Sastāvdaļas
Pagatavošana
Katliņā izkausē sviestu.
Kviešu miltus sajauc ar mandeļu miltiem (mandeļu milti dod cepumiem papildu garšu un struktūru, bet nav obligāta sastāvdaļas, tos var aizstāt ar parastiem miltiem) un ar cepamo pulveri.
Olas saputo ar cukuru, vaniļu, citrona miziņu un sulu.
Olu masai pamīšus pievieno miltus un kausēto sviestu.
Mīklu atpūtina ledusskapī 20 minūtes, tad pilda veidnītēs, kas izsmērētas ar sviestu. Mīkla jāliek tā, lai veidnīte nav pilna, atstājot vietu, kur cepumam pacelties.
Cep 180 grādos apmēram 6–8 minūtes, bet viss atkarīgs no krāsns, kurā cep. Madeleines gatavas, kad uzpūtušās un kļuvušas zeltaini brūnas.
Pārkaisa ar pūdercukuru un pasniedz. Ja ir vēlēšanās , tad cepumus var noglazēt: iemērc cepumu līdz pusei izkausētā šokolādē, notecina un ļauj sastingt.
Šo ņem vērā pirms sāc gatavot!
Ja nav speciālās pannas, cepumus var cept riekstiņu vai citu cepumu veidnēs. Derēs arī arī mazas mafinu formiņas.
Var gatavot arī pildītās madeleines, tad ar konditorejas šļirci viduci piepilda ar šokolādi vai vārīto krēmu.
Paldies, Francija, paldies Marsel, madeleines ir lieliskas!