Latvijā pavasaris. Tāpēc upēs kāpj, nāk un pār Ventas Rumbu lido vimbas. Dodas nārstot. Katrs kārtīgs makšķernieks zina, ka vismaz viena vimba pavasarī jādabū. Populārākas vimbu vietas ir Venta un Lielupe.
"Var jau, protams, doties uz licencēto makšķerēšanas vietu, bet īsts smeķis būs, ja atradīsi kādu vietu, kur var sacensties ar dabu, jo nezini vai tā vimba vispār būs. Taču, ja būs, tad būs arī maizītes ar mazsālītu vimbu," saka rakstniece un makšķerniece Maija Pohodņeva un dalās savā vimbu ķeršanas un gatavošanas pieredzē.
Var jau uzreiz teikt – nu, jā, jēla zivs – bīstami! Ai, tur daudz asaku! Taču tāpat vimbas ķers un ēdīs, jo tas ir forši un smeķīgi.
Tātad: nocopējam mēra vimbu vai sadabūjam kā citādi. Mēra vimba ir ne mazāka par 30 cm. Sīkākas arī nav vērts ņemt, jo nekā no tās zivs nav. Lielāka ir labāka. Vienā reizē drīkst paturēt piecas zivis.
Man nule sanāca, ka nekas neķērās, bet, kad piegāju aprunāties pie cita makšķernieka, lai uzzinātu, ko daru nepareizi, saņēmu dāvanu: uzreiz divas prāvas vimbas. Ne tikai padomus vien. Esmu tik pateicīga šim dāsnajam cilvēkam, ka jādomā kā atlīdzināt. Viņš esot regulāri šajā vietā pie Lielupes, tāpēc arī zinot, kā tieši šeit vimbas ķeras. Gan jau satikšu.
Tagad par recepti.
Sastāvdaļas
Pagatavošana
Ņem vimbu, noskalo no ārpuses. Pārgriež pa muguru virzienā uz vēderu. Galvu atstāj klāt. Atver un iztīra. Ja ir ikri, atstāj. Vairs nemazgā, bet izslauka ar papīra salvetēm sausu un tīru.
Sālīšanai sāls un cukurs attiecībā 1:3. Viena tējkarote sāls un trīs – cukurs. Samaļ svaigus piparus, lai aromātiski. Uz vienu zivi parasti pustējkarotīte piparu aiziet.
Ja liekas, ka par maz sāls, to var piebērt klāt uz maizītēm, kad vimba gatava.
Sagatavoto zivi pārber ar sāli, cukuru un pipariem – gan no iekšpuses, gan ārpuses.
Tad zivi aizver kā grāmatu un ietin pārtikas plēvē. Ieliek šķīvī un ieliek ledusskapī vismaz uz nakti. Var noturēt arī diennakti. Dzirdēts, ka iesālītu vimbu notur pat trīs dienas. Bet diennakts ir pietiekami – zivs būs atdevusi lieko sulu un sasālījusies.
Parasti pirms tālākas apstrādes zivi vēlreiz nosusinu ar salvetēm. Zivs ir asakaina, tāpēc atdalu mīkstumu un sīki to sakapāju. Kapāju uz šķīvja ar ļoti asu nazi, lai sagrieztu visas sīkās asaciņas. Ribas un lielā centrālā asaka ir jāņem ārā. Zivs jākapā, kamēr masa viendabīga. Ķēpa liela, bet rezultāts – pa pirmo.
Gatavo vimbas masu liek uz sviestmaizēm. Man patīk gaišā ciabata. Smuki kraukšķīga un ar īsto faktūru, ideāli piestāv vimbai. Visu pārberu vēl ar citronpipariem. Var uzpilināt nedaudz citrona sulas vai uzliktu lociņus vai kādu sīpola ripiņu.
No vienas vimbas sanāk ko smērēt uz 3-4 sviestmaizēm. Lai baudītu divatā, pietiekami.
Vimba gan nav īstais ēdiens bērniem, jo arī iztīrītā var būt palikusi kāda sīka asaciņa. Droši vien mazsālīta vimba nebūs arī tiem, kam ir aizspriedumi pret meža, upes un eksotiskām lietām – ir jau arī tādi, kuri neēd mežā lasītas mellenes, jo tās var būt lapsas apčurājušas. Taču Latvijā vimbas ķers vienmēr un ēdīs mazsālītas, jo tā ir pavasara tradīcija!
Par to, kā pareizi copēt, ķidāt un grilēt vimbas, lasi šeit.
Lai labi garšo un – ne asakas!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
