Recepte no grāmatas: biezpiena plāceņi ar ogu un čia sēklu mērci

Vasaras sākumā kustība “Ēstprieks, BKUS paspārnē klajā laida pavārgrāmatu "Veselīga uztura ceļvedis ģimenei", kas ir BKUS uztura speciālistes Lizetes Pugas, psihoterapeites un psihiatres dr. Ilzes Mežraupes un šefpavāra Jēkaba Naumova kopdarbs.

Šī ir īsta glābējgrāmata vecākiem pat, ja negatavo pēc tās. Tā pasviež labas idejas, ko celt galdā. Un no sirds iesaku izlasīt un izpētīt grāmatas pirmās 66 lappuses, kur saprotamā un viegli uztveramā veidā ir pastāstīts par bērnu ēdināšanu – par vecāku lomu tajā, par ēšanas paradumiem ģimenē, par ieteicamiem ēdieniem, par dienas plānu, uzkodām, kā arī svētku maltītēm. Šajās lappusēs var atrast informāciju kā par sāls un cukura patēriņu, tā par ūdens dzeršanu. Tabula, kur uzskatāmi parādīts, cik lielam vai mazam knauķim jāizdzer, vispār ir izdrukāšanas vērta un piespraužama virtuvē pie ledusskapja. Tāpat var atrast ieteikumus gan bērna sportista, gan bērna – veģetārieša ēdienkartei.

No 73. lappuses sākas ģeniālākais špikeris bērnu ēdienreižu plānošanā – ēdienkarte 10 dienām! Desmit dienām! Desmit dienas vecāki ir pasargāti no jautājuma: ko mēs šodien ēdīsim, jo viņiem ir atbilde! Noteikti iesaistiet savas atvases ēdiena gatavošanā – paša gatavots garšo krietni gardāk, nekā jau uzservēta porcija. Jā, tas ir laikietilpīgāk, bet ilgtermiņā atmaksājās. Piemēram, mans vecākais dēls jau septiņos gados prata virtuvē patstāvīgi pagatavot elementāras lietas – izcept mafinus, uzcept olu un izvārīt makaronus. Izskatās, ka jaunākais dēls un meita ies brāļa pēdās, jo virtuvē viņiem patīk darboties.

Taču nu pie lietas un izaicinājuma – gatavošanai no grāmatas. Es izvēlos gatavot biezpiena plācenīšus, jo tie man nekad, nekad nav sanākuši. Parasti tie ir jēli vidū vai arī piedeguši. Savu nodomu neslēpju arī grāmatas līdzautoram šefpavāram Jēkabam Naumovam, pažēlojoties, ka plāceņi man garšo, bet pašai nesanāk. “Plācenīši jāsāk gatavot uz pannas, bet jāpabeidz cepeškrāsnī!” savā pieredzē dalās šefpavārs.

Ar lielu skepsi ķeros klāt plāceņu gatavošanai, prātā apcerot, ko gatavot fiasko gadījumā un vai par savu neveiksmi stāstīt vai noklusēt. Pirmais, kas mani izbrīna, ir tas, ka receptē nav baltā cukura – ne tējkarotes, ne ēdamkarotes. Tiesa, ir pustējkarote vaniļas cukura.

Pagatavoju arī čia sēklu mērci un nosmīkņāju, ka karma ir bumerangs. Čia sēklu pudiņš, kas šķiet jaunais kulta ēdiens, man lāga negaršo, pašas sēklas dārgas – tādas gan es nepirkšu un nelietošu. Taču, kad mērce gatava, apsveru domu savā virtuvē tomēr ieviest šīs sēklas. Tikai divas ēdamkarotes čia, sablendētas ar ogām un medu, rezultātā dod tumīgu, nedaudz pakusuša saldējuma konsistences mērci. Garša sēklām ir tik neitrāla, ka to nejūt, bet iebiezināšanas darbu paveic izcili!

Tagad pats galvenais – plāceņu cepšana! Patiesības stunda! Apcepu no abām pusēm, lieku uz pannas, kas izklāta ar cepamo papīru un krāsnī iekšā! Taimeris uzstādīts un laika atskaite sākusies! Ar satraukumu, gluži kā tinot vaļā sīpolu mizās vārītās Lieldienu olas, taisu vaļā cepeškrāsni. Izskats biezpiena plācenīšiem ir 6 no 10, ja salīdzina ar šefpavāra Naumova sniegumu. Manējie nav tik akurāti un sanākuši nedaudz plānāki. Taču nieks par izskatu – visvairāk mani interesē garša!

Uzservēju uz šķīvja plāceņus, bagātinu ar čia-aveņu mērci un – ir! Jā, tas ir noticis! Biezpiena plāceņu lāsts ir lauzts! Tagad tikai jāpieslīpē biezpiena plācenīšu formas un jāturpina ražot! Starp citu, cukura neesamību plāceņos nejūt – tie ir izcili biezpienīgi, ar vieglu citrona noti, kopā ar saldo mērci vienkārši perfekti!

Mērķauditorija arī notiesāja gardu muti. "Gandrīz kā bērnudārzā, bet zapte garšīgāka," komentēja četrgadnieks. Tātad – lielākais kompliments arī dabūts!