Recepte no grāmatas: 'muļķu drošā' fokača ar tomātiem

"Receptes, kas vienmēr izdosies," šāds skaļš apgalvojums rotā manu šīsnedēļas izaicinājumu: grāmatu "Našķoties". Par grāmatas autores Zanes Grēviņas jeb Našķoties Zanes receptēm biju dzirdējusi daudz, jo visos manos sociālo tīklu kontos ik pa laikam kāds no draugiem sajūsminājās, ka pēc Zanes receptēm pagatavojis vienu vai otru našķi. Un šie draugi ir dažādi – gan daudzbērnu māmiņa, gan līdz kaulam hipsters, gan cilvēks, kurš vispār negatavo!

"Tur kaut kam ir jābūt!" es nodomāju un nolēmu, ka kādā no izaicinājuma nedēļām būs arī Zanes pavārgrāmata. Manā grāmatplauktā tās nav, jo, lai piedod man Zane un visi suņa Susura fani – sunim nav vietas uz galda, kur tiek gatavots! Tās ir manas sarkanās līnijas. Protams, ka receptēs nav minēts: ņemam suni, uzsēdinām uz galda un gatavojam, bet grāmatas vāks ar suni, kas sēž pie galda mani nemudina grāmatu pirkt! Katram savas īpatnības – un šī ir manējā!

Visādi citādi Našķoties Zanei pieder mani stāvaplausi par kaislību uz ēdienu, par vienkāršām receptēm un pasniegšanas veidu. Tā ir jāmāk – radīt receptes, kas patīk un izdodas gandrīz visiem!

Zanes grāmatu aizņemos no draugiem, kuri gatavo pēc Zanes receptēm no sociālās vietnes "Instagram", bet grāmata stāv plauktā goda vietā.

Izšķirstot grāmatu un konsultējoties ar ģimeni starp kraukšķīgiem kartupeļiem, fokaču,rozā gruboto un kabaču kēksu līderos tomēr nonāk fokača – itāļu bagātinātā maize. Skaidrs, ka baltmaizi ēdīs arī bērni, jo, citējot dēlu, "izskatās kā pica", bet mums ar vīru ir gastronomiska atmiņa no Romas, kad vienā picērijā paņēmām svaigi ceptu fokaču ar olīvām un rozmarīnu, sapārojot to ar sarkanvīna glāzi. Ak, vai, cik tas bija labi!

Fokačas cepšana tiek atlikta no reizes uz reizi, no gada uz gadu, jo tās pagatavošanai vajadzīgs mans kulinārās karjeras bubulis – raugs! Brrrrr! Šis mazais zvēriņš nekad neuzvedas kā pieklājas. Taču Našķoties Zane grāmatā sola, ka šī fokača ir muļķu droša recepte!

Nolemju izpildīt Zanes norādījumus burts burtā. To, ka nebūs īsti labi, saprotu jau otrajā solī, kad milti, sausais raugs, sāls, cukurs un ūdens jāsajauc kopā. Pēc manas saprašanas, mīkla ir par biezu. Taču – turēsimies pie receptes! Muļķu drošās receptes!

Pēc uzraudzēšanas izklāju mīklu uz pannas, bagātinu ar tomātiem un eļļu, kā arī rozmarīnu. Atkārtota raudzēšana un cepšana. Vizuāli fokača līdzinās Zanes grāmatā esošajai, bet, ak, vai – kur ir man mīkstā un pūkainā fokača? Pārlauzt un noplēst to ir ļoti grūti, garoza tik cieta, ka tur var izklauvēt Itālijas himnu, tas mīkstumiņš, kas atrodams, garšo labi, bet struktūra galīgi nav tā, ko gaidīju. Par maz rauga, par daudz miltu – tā es komentētu, ja kāds par šo pazolei līdzīgo maizi man prasītu viedokli. "Un varbūt to raugu atsevišķi ar cukuru vajadzēja atdzīvināt, nevis kopā ar miltiem," es vēl piemetinātu.

Nu, sliktam cepējam arī recepte vainīga, vai ne? Nākamajā dienā nolemju recepti atkārtot, bet veikt savus uzlabojumus. Pirmkārt, sausais raugs. Zanei receptē teikts – divas tējkarotes, bet kā gan lai es zinu, cik gramu ietilpst Zanes tējkarotē? Galīgi nav muļķu droši! Tādēļ nolemju uzticēties ražotājam, kurš apgalvo, ka ar vienu paciņu pietiks puskilogramam miltu.

Arī cukura, eļļas un sāls karotes esmu pārvērtusi gramos, jo manā izpratnē muļķu droši ir tieši virtuves svari, kas parāda, cik daudz ir pareizi.

Jāatceras, ka arī milti (te var palasīt, kā milti atšķiras no miltiem) mēdz uzvesties dažādi un tie jāpielāgo receptei. Galvenais, lai izveidojas vajadzīgā konsistence. Tieši šī iemesla dēļ es dievinu foto un video receptes, jo tajās uzskatāmi redzams, vai mīklai jābūt biezputras vai plastilīna konsistencē vai akmenscietai masai.

Fokačas otrais piegājiens jau attāli sāk atgādināt Itālijā baudīto, bet vai tā ir mana ideālā fokača? Nebūt nē! Tā vēl tikai taps, kad atradīšu, izfiškošu un pielāgošu izmēģinātās receptes.

Starp citu, Našķoties Zanes fokačas recepte viņas mājas lapā atšķirās no drukātās versijas. Pieļauju, ka arī pati Zane eksperimentē un ņem vērā sekotāju ieteikumus, žēlabas un jautājumus. Šajā receptē ir minēti precīzi sausā rauga grami un atšķiras raudzēšanas veids, kā arī cepšanas temperatūra. Arī gatavošanas laiks ir cits. Jebkurā gadījumā iesaku izmantot Zanes atsaucību un jautāt, kāpēc nesanāk viena vai otra recepte.

Pavārgrāmata "Našķoties" var kalpot kā lieliska iedvesma un kā eksperimentu platforma! Ja recepte izdodas ar pirmo reizi, silti iesaku pierakstīt produktu ražotājus, jo arī tam ir nozīme. Piemēram, man tiramisu sanāk tikai no viena konkrēta ražotāja maskrapones, visi pārējie pārvēršas ķīseļos!

Lai radošs laiks virtuvē!