Recepte no grāmatas: gardā burkānu torte ar krēmsieru

Burkāni ir vieni vareni zēni – tie prot gan zupā peldēt, gan brist pa sautējumu un piešķirt garšu, struktūru un aromātu kūkām!

Šoreiz par to pēdējo, par kūkām! Tās rudenī kārojas vairāk nekā citkārt, jo dikti labi sapas kopā ar karsta dzēriena krūzi. Tieši tādēļ šīsnedēļas pavārgrāmatu izaicinājumā grāmata, kur nav nevienas zupas, kotletes un rasola. Tikai cepumi, kūkas un saldējumi! Salds ar saldu, tā teikt!

"Zvaigzne ABC" izdotā "Veronika virtuvē" grāmatā atrodami saldi našķi, ko gatavo ēdienu blogere Veronika Ļevša. Pati sevi dēvē par nelabojamu saldummīli un uzskata, ka ka viss ģeniālais slēpjas vienkāršībā un arī izsmalcinātu desertu vai konkursa cienīgu torti var pagatavot mājas apstākļos.

Iedrošinājumu grāmatai Veronika saņēmusi, publicējot savas receptes dažādās ēstgatavotāju grupās vietnē "Facebook". Receptes patika, izdevās, cilvēki sūtīja atsauksmes un, lūk, tās nokļuva grāmatā.

Veronikas receptes ir pieejamas arī vietnē "Instagram".

Tur var atrast ne tikai kūkas, bet arī tādus kulta ēdienus kā rasols un citus salātus vai gurķu sālīšanas padomus. Veronika gatavo tā, kā garšo viņai un viņas ģimenei.

Vēlos uzteikt Veronikas receptes, jo tās ir precīzas, saprotamas, sastāvdaļas nepazūd un rezultāts izdodas. Veronika pieturās pie pārbaudītām vērtībām, piemēram, viņai ir viena biskvīta recepte, kas atkārtojas no lapas uz lapu, pārtopot dažādās ruletēs – katru ar savu pildījumu.

Ja plāno gatavot pēc Veronikas receptēm, tad no sirds iesaku iegādāties 22 cm diametra kūkas formu. Man mājās pieejamas 26, 28 un 18 cm lielas formas. Kuru izvēlēties? Viena 4 cm par mazu, otra 4 un 6 cm par lielu. Nolemju gatavot mazajā, bet atlikušo mīklu saliet kēksa formiņā. Domāts, darīts! Protams, varētu jau darboties ar kalkulatoru un aprēķināt sastāvdaļas 18 cm diametra pannai, bet nolemju pieturēties pie receptes!

Vēl viena grāmatas iezīme ir tā, ka netiek aprakstīta kūkas dekorēšana. Piemēram, grāmatā burkānu torte ir izgreznota ar maziem oranžiem, visticamāk, iekrāsota marcipāna burkāniņiem, bet recepte beidzas ar krēma smērēšanu un ielikšanu ledusskapī. Vārdu sakot – vieta brīvai izpausmei. Manā gadījumā tie ir pekanrieksti, ko kā ordeņus piespraužu tortei.

Atzīšos, ka izdaru vēl vienu atkāpi no receptes – krēmsiera 300 gramu vietā pievienoju 400 gramus, jo, kur gan lai liek tos 50 gramus, kas paliek pāri, iztukšojot divas krēmsiera kārbas? "Krēma taču nekad nevar būt par daudz! – es nodomāju. Taču krēms var būt par saldu, tādēļ pievienoju citrona sulu!

Receptē netiek precizēts, cik biezi rīvēt burkānus un kādu eļļu lietot mīklai. Te varu uzsist sev uz pleca, ka neesmu ar kūku pirmo reizi virtuvē un sarīvēju smalki, bet eļļu izvēlos rapšu, jo tai ir neitrāla garša, atšķirībā no olīveļļas, ko, pievienojot kūkās, var iegūt rūgtu noti.

Viss iet kā smērēts, nekādas aizķeršanās, bet krāsnī burkānu kūka galīgi satrakojas – grib kāpt ārā un uzaudzē sev smaili. Izņemot no krāsns man ir burkānu kūkas kalns, ar spicu galu. Raugoties grāmatā, kur nobildēta gatavā kūka, nevaru saskatīt liecības par kalnu. Ko nu? Nazis rokā un kalnam cepure nost! To gardu muti apēd mājinieki, bez krēma un rotājumiem. Garšo kā izcils burkānu kēkss – ir mitrums, ir aromāts.

Kūka izrotāta ar krēmu, nolikta atpūsties ledusskapī, lai pēc pāris stundām saņemtu komplimentus. Un to netrūkst! Tie birst kā kastaņi rudens vējā! Skaidra lieta, ka šī recepte jāsaglabā arhīvā, jo pagatavošana vienkārša, garša izcila un komplimentu nekad nav par daudz!