Sastāvdaļas
Pagatavošana
Lai pagatavotu vaniļas mērci, nelielā kastrolī uzvāra pienu, kam pievienota vaniļas pāksts ar visām sēklām. Kad piens uzkarsis, katliņu noņem no uguns, pārsedz ar vāku un ļauj vaniļai ievilkties 10 minūtes.
Ar putojamo slotiņu sakuļ olu dzeltenumus un cukuru, līdz veidojas bieza, krēmīga masa. Pienu atkal uzkarsē, noņem no uguns un, nepārtraukti kuļot, pievieno olu un cukura masu.
Atsāk karsēšanu uz lēnas uguns, nepārtraukti maisot, līdz mērce viegli sabiezē. Uzmanies, nepārkarsē, citādi mērce saies pārslās! Gatavo mērci caur sietiņu pārlej tīrā traukā. Izmantoto vaniļas pāksti var noskalot, nosusināt un ielikt cukura traukā, lai aromatizētu cukuru. Nogaršo mērci un pievieno vēl cukuru, ja šķiet, ka nepieciešams. Pārklāj trauku ar cepampapīru, ļaujot tam saskarties ar mērci – tā izvairīsies no "piena plēves" veidošanās.
Lai pagatavotu meringus, olbaltumu sakuļ vidēji stingrās putās un tad pamazām, apmēram 3–4 piegājienos, nepārtraucot kulšanu, pievieno cukuru. Kuļ, līdz izveidojas stingras, spīdīgas olbaltuma putas.
Dziļā pannā vai vidēja izmēra katlā uzvāra ūdeni, kas saldināts ar 2 ēdamkarotēm cukura. Kad cukurūdens sāk vārīties, liesmu samazina un turpina karsēt uz lēnas uguns. Ar lielu karoti ņem sagatavoto olbaltuma masu un iegremdē vārošajā cukurūdenī. Olbaltuma "sala" atdalīsies no karotes un karstajā cukurūdenī applaucēsies. Ļauj meringam plaucēties no abām pusēm, tad uzmanīgi ar putu karoti izceļ no šķidruma un novieto uz restītēm apžūt un atdzist.
Lai pagatavotu karameli, uz vidējas liesmas uzkarsē pannu. Ber pannā cukuru un karsē, atkarībā no nepieciešamības apmaisot, līdz cukurs izkūst. Karsē, kamēr karamele kļūst zeltaini brūna. Izkusušo cukuru izlej uz cepampapīra un izlīdzina, ļaujot karamelei veidot dažādus rakstus. Kad cukurs sastindzis (tas notiek ļoti strauji), salauž karameli sīkākos gabaliņos.
Lai pasniegtu desertu, lej trauciņos vaniļas mērci, pāri kārto meringus un cukura karameles lauskas, pārkaisa mandeļu skaidiņas, ja ir. Pasniedz tūlīt pēc pagatavošanas.
20. martā pasaulē svin Starptautisko franču valodas dienu, kas vienlaikus ir arī Frankofonijas diena. Tā ir vairāk nekā 80 valstu kopiena, kurās franču valoda ir valsts valoda vai tajā runā nozīmīga daļa valsts iedzīvotāju, vai franču valoda un kultūra ir ietekmējusi vietējo kultūru. Šīs dienas mērķis ir veicināt interesi par frankofonajām kultūrām un franču valodas apguvi.
Pēc portāla "Landgeist" datiem viens Francijas iedzīvotājs vidēji gadā apēd 191 olu, tas ir mazāk nekā Latvijā. Mūsu valstī, pēc Centrālās statistikas pārvaldes 2019. gada datiem, šis rādītājs ir 210 olas gadā.
Atzīmējot šo dienu, Latvijas Apvienotas putnkopības asociācijas kustība "Olas ir spēks!" piedāvā pagatavot kādu no Francijas virtuves ēdieniem, kuru galvenā sastāvdaļa ir olas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!