Andrejs "Tasty" lasītājiem atklāj savu nesenāko eksperimentu ar garšām, pirms tam atgādinot interesantus faktus par it kā tik banālo ēdienu – kotleti. "Klasiski kotlete jeb franču valoda "côtelette" ir pagatavots gaļas gabals ar kauliņu, vēl precīzāk – ribas daļas. Līdz pat 18. gadsimta beigām franču klasika nebija pārveidota uz mums pašlaik tik pazīstamo ēdienu – kotleti. Tādām kotletēm, kādas tās ir mūsu izpratnē, ir arī seni priekšteči Polijas, Lietuvas, Ukrainas un Baltkrievijas virtuvēs, piemēram – zrazy, kas pārsvarā bija ar dažādiem pildījumiem. Vēl jau arī Austrumu brālis kebabs! Tomēr, pateicoties kariem – gan ar Osmaņu impēriju, gan ar Polijas-Lietuvas ūniju, par mums tik tīkamo kotlešu dzimteni tomēr uzskatāma Krievijas impērija un vēlāk arī padomju laika sabiedriskā ēdināšana," stāsta Andrejs.
19. gadsimta sākumā Krievijā sāka parādīties tā sauktās Požarska kotletes – gaļa tika kapāta, kauliņš no ēdiena pazuda. "Kamēr gaļu vajadzēja kapāt ar rokām, šis ēdiens bija samērā dārgs un ne visiem pieejams, taču, parādoties iesākumā mehāniskām, bet vēlāk elektriskajām gaļasmašīnām, kotletes aizgāja masās. Un, pateicoties padomju pilsoņu racionālajiem prātiem mūžīgā deficīta apstākļos, gaļai sāka pievienot maizi, dārzeņus, putraimus, – tā, lai ir ekonomiski un daudz! Varbūt kāds vēl atceras padomju ēdnīcu veselīgās kāpostu un burkānu kotletes?" ar smaidu vaicā Andrejs.
No mūslaiku virtuves jau labi zināmajām kotletēm Rietumeiropas analogs varētu būt kroketes, bet, kā jau zināms, īstas kotletes neviens nefritē!
Bet nu pie darba! Andrejs iesaka sulīgu un maigu cūkgaļas kotlešu versiju, kas pildīta ar cāļa akniņām!
Sastāvdaļas
Pagatavošana
Vispirms pārlej kuskusu ar karstu ūdeni un ļauj uzbriest.
Tikmēr nomazgā un nosusina cūkgaļu, sagriež nelielos gabalos un kopā ar diviem sīpoliem un ķiploku daiviņām samaļ gaļas mašīnā.
Maltās gaļas masai pievieno olas un uzbriedināto kuskusu, pievieno sāli, svaigi maltus piparus pēc garšas, kā arī pievieno kaltētās garšvielas.
Visu kārtīgi samīca un liek ledusskapī uz 20-30 minūtēm dzesēties – tā gaļa atpūtīsies un iemantos nedaudz cietāku konsistenci.
Tikmēr gatavo pildījumu. Kārtīgi nomazgā un nosusina akniņas, nogriež cīpslas un plēves. Visu smalki sakapā.
Pannā uzkarsē 50 gramus sviesta un nedaudz olīveļļas. Lai pannā temperatūra būtu augstāka, ieber pannā nedaudz sāli.
Izkusušajā sviestā liek kapātās aknas un, nepārtraukti maisot, cep 4-5 minūtes, tad samazina karstumu un pievieno aknām plānās ripiņās sagrieztus šalotes sīpolus.
Uz vidējas liesmas sautē 5 minūtes, līdz sīpoli samaisījušies ar aknām un sāk kļūt brūni. Šajā mirklī pannas saturam pievieno franču sinepes. Andrejs iesaka sinepju vietā izmantot veikalos nopērkamos gurķu-sinepju salātus, rezultāts būšot vēl labāks!
Visu pasautē vēl minūti, izslēdz plīti un pielej balzamiko krēmu. Izslēdz plīti, pievieno akniņām Vidusjūras vai Provansas garšaugu maisījumu, visu samaisa un pārsedz ar vāku. Pildījums gatavs!
Izņem no ledusskapja atvēsināto maltās gaļas masu.
Ar aukstā ūdenī samitrinātām plaukstām veido gaļas plācenīšus, vidiņā ar karoti liekot sagatavoto aknu pildījumu. Aizloka plāceņa malas, lai pildījums ir pilnībā nosegts un pielabo kotlešu formu.
Uzkarsētā pannā apcep kotletes no abām pusēm 2-3 minūtes, pēc tam tās liekot karstumizturīgā traukā.
Kamēr kotletes tiek ceptas, uzkarsē krāsni līdz 180 grādiem. Kad visas saceptas un pārceļojušas uz cepamtrauku, tām pievieno svaiga timiāna zariņus un liek trauku cepeškrāsnī – kārtīgi izkarsē 10-15 minūtes (atkarīgs no kotlešu izmēra un cepeškrāsns jaudas).
::!recepte::
Gatavs! Lai labi garšo!