Recepte no grāmatas: zivs rabarberu lapās

Šoreiz recepte no apgāda "Ziedu enerģija" paspārnē tapušās, 2021.gadā izdotās pavārgrāmatas "Radi savu dzīves garšu". Grāmata unikāla ar to, ka tajā ir ne tikai receptes, bet arī vingrojumi. Nē, ne vingrojumi ar kausu, nazi vai katliem, bet vingrojumi uz paklājiņa. Idejas autore Laura Tidriķe uzaicināja šefpavāru Rūdolfu Šteinbergu un fizioterapeitu Uldi Raiskumu apvienoties kopīgā projektā. Abi kungi, kā vēlāk atklājās, bija arī pazīstami, un tā tapa grāmata, kur pamīšus receptēm ir vingrojumi, kas izpildāmi mājas apstākļos. Tāda maza vingrošanas ABC un pavārgrāmata vienā izdevumā.

Vingrojumi ir paredzēti gan tvirtam dibenam, gan stingrai korsetei un staltai mugurai. Taču receptes, ak, receptes – tās ir vienīgi baudai! Ar šīs grāmatas palīdzību mājās vari uzrīkot maltītes kā restorānā. Starp citu, iesaku pagatavot vismaz vienu recepti no šīs grāmatas, lai saprastu, kāpēc restorāna ēdiens maksā to, ko tas maksā. Tāda ņemtne, lai tiktu pie vienas porcijas! Lai arī recepšu autors Rūdols Šteinbergs visas receptes uzrakstījis tā, ka viss gatavojas paralēli, piemēram kamēr sagatavo zivi, cepas kartupeļi, kamēr cepas zivs, top brokoļu biezenis, tā ir tāda noņemšanās, ka, atzīsos, brīžiem gribējās atmest ar roku smalkajai receptei un pagatavot tikai pusi no paredzētā. Taču izaicinājums ir izaicinājums un atkāpšanās ceļa nav!

Izvēlos recepti, kur zivs ir ietīta rabarberu lapās, jo tās rabarberu sezonā ir plaši pieejamas un šķiet interesanti. Visi mani aplausi šefpavāram – rabarberu lapas kā cepamais papīrs, tas ir vienkārši ģeniāli! Zivs sanāk sulīga un aromātiska. Starp citu, izmēģināju lapās ietīt arī gaļu – rezultāts tāds pats! Debešķīgs! Lai dzīvo rabarbera lapas un Rūdis! Atzīšos, ka mana padsmit gadus ilgā pazīšanās ar šo šefpavāru man ļauj viņu tā saukt. Un vēl atzīšos, ka nepakautrējos piezvanīt Rūdim, lai noprecizētu dažas lietas par recepti. Mani satrauca, ka mana rabarberu lapa pēc cepšanas ir zaļa, kurpretīm grāmatā redzamā – tumši brūna. Ko es daru nepareizi? Šefpavārs mani nomierināja un uzslavēja, jo mana lapa izskatās tāda, kā vajag. Viņa gatavotā bija plūkta vēlā rudenī un apstrādāta ar marinādi. "Nedaudz pārcentos," atzīst Rūdis.

Starp citu, vēl viena lieta, kāpēc šai grāmatai vajadzētu atrasties plauktā, ir ģeniālie Rūdolfa padomi un atziņas! Piemēram:

Vai: "No slikta buljona labu zupu neuzvārīsi!"

Vēl viens padoms, ko es esmu pat uzrakstījusi un piespraudusi virtuvē pie sienas, skan tā: "Negatavo to, ko pats neēdīsi!" Tieši pēc šī principa es izvēlos arī receptes, ko gatavoju, jo esmu pārliecinājusies, ka, ja taisu kaut ko, kas varētu garšos ģimenei un draugiem, bet ne man, tā ir izgāšanās. Tieši tādēļ, piemēram, manā virtuvē nekad nav vārīts borščs. Savukārt fizioterapeits Uldis iesaka "Vingro sevis dēļ!" Tieši tik vienkārši, vai ne?

Taču nu atpakaļ pie plīts! Vispirms es nosveru dārzeņus, lai secinātu, ka receptē dotais daudzums manai ģimenei būs pārāk mazs, un dubultoju to. Taču es tagad zinu, ka viens burkāns sver 40 gramus! Brokoļu-spinātu biezeni Rūdis reklamē kā "garšos arī bērniem". Šeit iebilstu! Tikai ne manējiem, bet man pašai ļoti garšoja, ja pati nebūtu vārījusi, tad būtu jādomā, no kā īsti tas gardums tapis!

Receptē paredzēto mencu, kas jāietin rabarbera lapā, es pārloku uz pusēm un tikai tad tinu iekšā. Skatoties bildē, man šķiet, ka manis pirktā ir pārāk plāna, salīdzinot ar attēlā redzamo.

Gala verdikts? Rabarberu lapa kā cepamā papīra alternatīva ir lieliska! Šī padoma dēļ vien ir vērts to grāmatu turēt plauktā! Noteikti atkārtošu šo recepti, bet, visticamāk, uz šķīvja nebūs visi dārzeņi, bet tikai daļa. Vai arī tikai brokoļu-spinātu biezenis. Esmu grāmatā jau salikusi lapiņas, jo plāni man lieli: vasarīga ogu plātsmaize (fizioterapeita Ulda recepte – tātad var cerēt uz tvirtiem gurniem, pat nevingrojot), Pavlovas kūka (mani beidzamos gadus ir ķēris Pavlovas lāsts: bezē pārvēršas švammē), batāšu gratinē (tik skaisti izskatās), baklažānu steiks ar tomātiem un mocarellu (izklausās perfekts vasaras paēdiens).

Nu tad gatavosim to, kas mums garšo, un vingrosim sevis dēļ!