Piecas pasaulē dārgākās garšvielas – kas tajās īpašs?  (3)

Kanēlis, šķiet, ir tā garšviela, kas atrodama katras virtuves garšvielu plauktiņā. Taču izrādās, maltais kanēlis ir arī viena no dārgākajām garšvielām pasaulē, tās cenu rēķinot uz vienu kilogramu. Piemēram, malts kanēlis pie mums garšvielu bāzēs maksā 4-6 eiro kilogramā. Kanēļa standziņas ir vēl dārgākas – to cena svārstās no 5-10 eiro par kilogramu. Cenas lielumu gan ietekmē tas, no kurienes kanēlis nācis. Lielākās kanēļa eksportētājvalstis pasaulē ir Indonēzija, Ķīna, Vjetnama un Šrilanka.

Tas, kas sadārdzina kanēli, ir garšvielas ieguves veids. Piemēram, kanēļa standziņas tiek iegūtas, no kanēļa auga stumbra mizas iekšējā slāņa un satīts rullīšos. Katru gadu visā pasaulē tiek eksportētas 27 līdz 35 tonnas kanēļa, kā norādīts WorldsTopExports.com. Kanēļa kociņi tiek audzēti divus gadus, pēc tam tos nogriež līdz ar zemi un uzreiz apstrādā, kamēr vērtīgie stumbri vēl ir mitri.

Lielākoties kanēli izmanto saldajos ēdienos. To pievieno gan šokolādei, kūku mīklām, glazūrām, smalkmaizītēm, konfektēm, tējai, kafijai, kakao un pat alkoholiskajiem dzērieniem. Bet tuvāk austrumiem, Turcijas nacionālajā virtuvē kanēlis tiek izmantots arī pamatēdienos pie gaļas, rīsiem un citiem produktiem.

Lai cik tas pārsteidzoši arī nebūtu, bet arī krustnagliņas tiek uzskatītas par vienu no dārgākajām garšvielām pasaulē. Žāvētas krustnagliņas nāk no krūma ziediem un tiek speciāli žāvētas. Kā garšvielu krustnagliņas izmanto gan veselas, gan maltas. Pie mums krustnagliņas maksā aptuveni 25 eiro kilogramā, bet maltas krustnagliņas ap 23 eiro kilogramā. Nelielos daudzumos pirktas krustnagliņas izmaksā pat vēl dārgāk – aptuveni vienu eiro par divdesmit gramiem. Lielākās eksportētājvalstis ir Indonēzija, Madagaskara un Šrilanka.

Interesanti, ka pirms vairākiem desmitiem gadu, krustnagliņas bijušas zelta vērtībā, taču apjomīgā ražošana un pieaugošais eksports to cenu samazinājis. Lielākoties krustnagliņas tiek izmantotas Āzijas, Āfrikas un Tuvo Austrumu valstu nacionālajās virtuvēs. Taču nav tādas latviešu mājsaimnieces, kura, konservējot ķirbjus, nepievienotu tiem dažus krustnagliņu graudus. Tā ir izteikti aromātiska garšviela, kas ļoti labi garšo kopā ar cukuru un citronu sulu vai miziņu.

Galvenokārt latviešu virtuvē vēl ne tik bieži sastopama garšviela, taču, pasaulē tā jau izpelnījusies tik lielu atzinību, ka tiek uzskatīta par vienu no dārgākajām. Kardamons ir visnotaļ interesanta garšviela, jo to var sastapt dažādās formās – zaļganās, nelielās pākstīs, kurās paslēpušās tumšas sēkliņas, tumšās kardamona pākstīs un maltā veidā. Arī malta kardamona krāsas nedaudz atšķiras savstarpēji – tas var būt gan pavisam gaišs, gan viegli zaļgans, gan ļoti tumšs.

Zaļo kardamonu pārsvarā audzē Indijā un Malaizijā. Bet melnais kardamons iecienīts Austrālijā un Āzijas valstīs. Pie mums kilograms malts gaišais kardamons maksā 15-86 eiro, atkarībā no tirgotāja un pirktā daudzuma, kā arī kvalitātes. Kardamona pākšu vidējā cena ir aptuveni 50 eiro par kilogramu – šāda ir cena par augstas kvalitātes un bioloģiski audzētu garšvielu. Taču tirgos, protams, ir arī atrodams kardamons pat par 20 eiro kilogramā.

Kas padara kardamonu tik vērtīgu? Līdzīgi kā citas dārgās garšvielas, arī kardamona novākšanai nepieciešams roku darbs un pacietība. Kardamona pākstis nogatavojas lēnām, tās nepieciešams novākt vēl negatavas, un pēc tam mazgāt un kaltēt. Uz divām piektdaļām hektāra ar kardamona augiem var novākt vien 50 kilogramus garšvielu, kas audzētājiem ir laikietilpīgs un dārgs process.

Kardamonu parasti izmanto indiešu virtuves maltītēs pie rīsiem un gaļas ēdieniem. Melnais kardamons ir ar dūmakainu smaržu un piparmētrai līdzīgu vēsumu. Skandināvijas valstīs kardamonu izmanto, lai pagatavotu maizi. Bet indieši un pakistānieši to iecienījuši pagatavotu tējā kopā ar kanēli un krustnagliņām.

Viena no smaržīgākajām un pasaulē populārākajām garšvielām, kuras aromātu pazīst teju ikviens. Vaniļa tiek uzskatīta par otru dārgāko garšvielu pasaulē, un to ietekmē smalko pākšu novākšana no vaniļas orhidejām. Veikalos un garšvielu bāzēs gan bieži vien nopērkamas divas vaniļas – dabīgā un mākslīgā. Mākslīgā vaniļa ir krietni vien lētāka, tai nav tik izteikta aromāta, un tās ieguve ir krietni vien vienkāršāka.

Vienas vaniļas pāksts cena pie mums svārstās no 1,09 eiro līdz pat diviem eiro. Vaniļas ekstrakts ir vēl dārgāks – 100 mililitru pudelīte maksā ap 10 eiro, kas vienā litrā ir ap 100 eiro. Mākslīgā vaniļas esence ir krietni lētāka un izmaksā ap 50 eiro litrā. Bet vaniļas cukurs maksā līdz diviem eiro kilogramā. Pasaules tirgū vidējā cena ir no 90 līdz 370 eiro par kilogramu vaniļas pākšu. Lielākie eksportētāji ir Madagaskara, Indonēzija, Ķīna un Meksika.

Smaržīgo vaniļu kā garšvielu kulinārijā var izmantot teju jebkurā saldajā ēdienā, krēmā, želejā, mīklā un dzērienā. Ne velti iespējams nopirkt vaniļas garšas pienu, saldējumu, jogurtu un citus izstrādājumus. Tāpat, vaniļa tiek pievienota arī daudziem alkoholiskajiem dzērieniem, tos brūvējot.

Safrāns ir pati, pati dārgākā garšviela pasaulē. Kas to nosaka? Galvenokārt smalkais novākšanas veids – smalkās, sarkanās drīksnas novāc no krokusa ziediem. Lielākās safrāna eksportētājvalstis ir Irāna, Indija, Spānija un Grieķija. Augstākās kvalitātes safrāns no Irānas maksā pat 60 eiro par gramu. Pie mums safrāns gan nopērkams gan par krietni mazāku cenu, piemēram, veikalos "Gemoss" to var nopirkt par 3,74 eiro gramā, bet Safrans.lv tirgo Spānijā novāktu safrānu par sešiem eiro gramā. Cenu nosaka tas, ne vien kur safrāns audzēts, bet kāda ir tā krāsa, smarža un kvalitāte.

Ja parēķinām safrāna cenu uz vienu kilogramu, tad safrāns izmaksā vairāk nekā 6000 eiro. Iespaidīgi, jo pat zelts nemaksā tik daudz. Visu sadārdzina tas, ka no 50-75 tūkstošiem ziedu iegūst vien 450 gramus vērtīgās garšvielas. Lasīšanai arī nepieciešama milzu rūpība un smags darbs, jo safrāna ziedu stiebriņus novāc konkrētā laikā.

Tieši tāpēc, ka safrāns ir tik dārgs, kā arī garšas ziņā spēcīgs, maltītēs to izmanto ļoti maz – vien dažus safrāna stiebriņus. Ēdienam tas piešķir skaistu, dzeltenu krāsu. To pievieno rīsu ēdieniem, zupām, gaļas ēdieniem, taču visbiežāk to izmanto konditorejas izstrādājumos – dažādos krēmos un kūku biskvītos, pirms lietošanas izšķīdinot siltā pienā.