Tomāti želejā patiesībā ir vienkārši konservi – ne tur neskaitāmas sastāvdaļas, nedz kaut kāds kosmoss gatavošanā – sašķēlē, aplej un nokarsē. Protams, gurķu skābēšana ir vienkāršāka, bet arī tomāti želejā tādi top, ja gatavo jau desmito burciņu. Tas ar ko ir jārēķinās – laiku vajadzēs. Tomāti želejā ir vienīgie konservi, kur es nevaru izmantot pērnās vīramātes saukli: “Vasara ir pārāk īsa, lai stāvētu pie zaptes katla!” un iestumt ražu saldētavā, lai vārītu ziemā. Pirmkārt, tomāti želejā nav zapte, otrkārt tomāti saldētavā derīgi vien sablendēti.
Šī recepte, starp citu, arī ir aizgūta no augšminētās viedās vīramātes. Reizi gadā arī viņa atmet savus principus par stāvēšanu pie plīts īsajā vasarā.
Receptē viss ir uz karotēm, izņemot tomātus , sīpolus un garšvielas. Taču ņemot vērā, ka karotes mēdz būt dažādas, tad es ņēmu un nosvēru savas karotes. Tātad, marinādes recepte gramos uz litru ūdens:
- sāls – 2 ēdamkarotes – 50 grami
- cukurs – 3 ēdamkarotes– 60 grami
- etiķis – 7 ēdamkarotes – 80 grami
- želatīns – 4 ēdamkarotes – 40 grami.
Par želatīnu runājot, vēlos mudināt izlasīt instruktāžu uz paciņas, jo dažādi ražotāji, dažāda želatīnu uzvedība. Es, ja iespējams, izvēlos Vācijā ražotu želatīnu, bet citiem piemetu 1-2 karotes pa virsu – drošībai. Parasti rēķinu – viena puslitra burciņa – viena ēdamkarote.
Recepte paredzēta četrām puslitra burciņām. Iemesls samērā prozaisks – katlā, kur pasterizēju, satilpst četras burciņas.
Lai tiktu pie kārdinošām burciņām ziemā, nāksies pasvīst un paraudāt. Vispirms rūpīgi jāsašķēlē sīpoli, tad tikpat rūpīgi tomāti. Vislabāk izvēlēties stingros tomātus, jo tiem vēl būs jāpārcieš karsēšana katlā.
Tālāk seko konservu būvniecība. – sīpolu šķēle– tomātu šķēle – pa vidam kādu pipariņu, kādu lauru lapu, var paeksperimentēt ar diļļu ziedu vai mazu čili gabaliņu.
Marinādes vārīšana arī nav raķešu zinātne, bet pasterizēšana gan prasa pacietību un veiklību, un, protams, labus un karstumizturīgus cimdus!
Sastāvdaļas
Pagatavošana
Uzbriedini želatīnu, sekojot instrukcijai uz paciņas. Parasti tas nozīmē pārliet ar ūdeni un ļaut, lai uzbriest.
Sīpolus nomizo un sagriež gredzenos un pusgredzenos, atkarībā no burkas diametra un sīpola lieluma.
Tomātus sašķēlē. Vislabāk, ja tomāti atbilst burkas diametram, tad tos var īpaši glīti izkārtot.
Burkās pamīšus kārto sīpolus un tomātus, papildinot ar pipariem un lauru lapām.
Gatavo marinādi! Uzvāra ūdeni, pievieno cukuru, sāli un etiķi, rūpīgi izmaisi, līdz cukurs un sāls izšķīst.
Ūdens peldē izšķīdina želatīnu un pievieno marinādei.
Gatavo marinādi pārlej pāri tomātiem.
Katlā ieklāj dvieli , burkas kārto katlā, tad pielej ūdeni tā, lai burka ir gandrīz iegremdēta ūdenī.
Karsē 15-20 minūtes, no brīža, kad ūdens uzmet burbuli.
Izņem burkas no katla, aizvāko un apgāž uz vāciņa, burkas pakustina un pagāž, lai pārliecinātos, ka marināde tikusi visur.
Burkas atgāž atpakaļ, atdzesē un glabā ledusskapī, vēsā pagrabā vai pieliekamajā.
Brīdī, kad apgūti pamati un pasterizēšana vairs neraisa bijību, var sākt eksperimentēt. Salikt burkās ķirštomātiņus, pagatavot mazas burciņas jeb egoista komplektiņu, ko dāvāt draugiem ar noteikumu, lai ne ar vienu nedalās.